Izcēlās iepriekš neredzēta vārīšanās soctīklos un medijos, kuras laikā mēs uzzinājām daudz jauna. Ne jau tai nozīmē, ka atklājās kādas slepenas štelles vai vēsturiski fakti. Nē, es te domāju intelektuālo striptīzu, kurā bija ielaidušies tūkstoši tviterastu un feisbucīšu.

No vienas puses, kļuva skaidrs, ko saskaņiešu spice domā par latviešiem un Latviju, atklāti piedraudot, ka visi "Saskaņas" nominētā Valsts prezidenta kandidāta aprējēji to dabūs smagi nožēlot. Man tas šķiet labi tādā nozīmē, ka "forewarned is forearmed", kā teiktu amerikāņi, jeb zināt iepriekš ir būt iepriekš apbruņotam. Šai ziņā "Saskaņas" spontānā pašatmaskošanās var noderēt naivākās elektorāta daļas atturēšanā no kļūmīga soļa.

No otras puses, man vairs nebūs grūtību ilustrēt, cik samāksloti uzpūsts ir milzīgais kristiešu procents sabiedrībā, ar ko lepojas oficiālās baznīcas. Protams, kad vajag baltu kleitu altārpriekšā un šņukstošu radu pulku baznīcā, tad šamie ir kristieši, bet, kad nonāk līdz kādas personas negaidītai politiskai izvēlei, tad šī pseidokristiešu masa pārvēršas par linčotāju bandu. Pats es esmu pagāns, it kā kāda man tur daļa, un tomēr. Forewarned is forearmed!

Un, protams, paša "svinību" vaininieka grēksūdze arī ir ko vērta, bez kripatas grēku atzīšanas, nožēlas un piedošanas lūgšanas. Tajā grūti atrast ko citu, kā vien stulbās sabiedrības vainošanu. Arī labi zināt, kas mums paskrējis garām. 

Svētku izskaņā par traģikomisku finālu gādāja žurnāls "Ieva". Izrādās, Ieviņa ir tikusi izmantota. Izmantota! Mode izrēķināties par veciem pāridarījumiem sieviešu izmantošanas laukā nāk no dīķa otras puses, un tīklos tā izvērtusies par kustību #metoo. Biežākais scenārijs: ne pirmā svaiguma Holivudas kundzītes, kuras jaunībā tusiņos grozījušās kleitiņās, kas sastāv no trim šņorītēm, pēkšņi atceras, ka tikušas izmantotas. Jo ierastā kārtā pie lomām vairs netiek. Toties tagad ir publicitāte, cietējas oreols, honorārs par gultā iegūtām lomām jāatmaksā nav, bet kādas izlīguma naudas varbūt vēl varēs pietiesāt. Tīrs, ekoloģisks bizness, nekādu oglekļa izmešu. Arī labi.

Stāsts par Pēteri un Ievu ir nedaudz citādāks, tas ir bez grābstīšanās un vardarbības draudiem. Žurnāls ar viltu un maldību esot tā apjucināts, ka publicējis interviju aiz labas sirds un par baltu velti. Nu gluži kā līgavainim kreklu izmazgāt un pogu piešūt! Bet še tev! Izrādās, Pēteris ir negantnieks, un to publikāciju tagad varot interpretēt kā politisku reklāmu. Par reklāmu, kā zināms, jāmaksā, bet cien. eksbīskaps, ja ticam žurnāla paziņojumam, saraustījis bikses uz augšu, patencinājis un prom bijis.

Protams, kārtīgā bordelī šādi joki neiet cauri: pakalpojumu saņēmi, samaksā, un beigta balle! Ja nesamaksā, tad tā, protams, ir izmantošana, bet, ja vēl pretojas policijai, var pat sagrābstīt pantu par izvarošanu. Bordeļa dāmas var sūdzēties madāmai, ielenes – savam suteneram. Un arī mūsu Ieviņa sūdzas. Kam? Nu, protams, ka šo svētku virsuzraugiem – knābistiem. Labi zināt. Forewarned is forearmed!