Filmas pamatā ir rakstnieka Veines Linnas romāns "Nezināmais kareivis", kuru latviešu valodā tulkojusi Maima Grīnberga. Pirmizrāde bija pērn oktobrī, un tagad to var atrast internetā.

Filma vēsta par četru karavīru – Rokas, Kariluoto, Hjentanena un Koskelas – gaitām Krievijas–Somijas kara laikā. Karā viņus ierāvuši dažādi iemesli, un ir skaidrs, ka ne visi dzīvi atgriezīsies mājās, lai gan Roka saka: "Mēs te esam atnākuši nevis nomirt, bet nogalināt."

"Uzvarētāja prasības nav nekas nepaceļams..." filmas beigās pa radio skan balsis, kad somi karu ir zaudējuši, bet saglabājuši brīvību. Lai arī filma ir pagara – 133 minūtes –, godīga saruna par savu vēsturi varētu būt vēl garāka.

Uzdiedzē pavasari!

Kamēr pavasara zaļums dabā vēl tikai pošas, kamēr vēl tek bērzu sula un vietumis jau vīd pirmās māllēpītes, ir laiks uzdiedzēt vitamīnus uz savas palodzes.

Pašu audzēto vitamīnu krājumi pagrabos pa ziemu sarukuši, bet, pavasari gaidot, var tikt pie svaigas, zaļas vitamīnu buķetes tepat uz palodzes. Atliek uzdiedzēt redīsiņus, zaļos zirnīšus vai saulespuķu dzinumus. Sēklu veikalos jāmeklē speciālas diedzēšanai paredzētās sēklas, jāliek uz zemītes, jāmitrina, jāvēro, jāgaida, kad sāk dīgt, – vārdu sakot, jāeksperimentē, līdz sanāk. Internetā var atrast pamācības un ieteikumus, kā to darīt pareizi.

Uzdīgušie dzinumi ir ļoti koši, dekoratīvi, garšīgi un veselīgi. Uz maizītes, salātos vai kopā ar biezpienu un sīpollokiem, kas jau kopš ziemas dzīvojas pa palodzi un dzen arvien jaunus lociņus. Svaigie redīsu dzinumiņi ir pikanti. Sadīgušo saulespuķu mazās, apaļās lapiņas es ēdu tāpat vien, "plikas", bet smeķīgos redīsu dzinumiņus uzlieku uz gurķu maizītes vai ķiplokmaizītes. Vesels kā redīsiņš!