Salīdzinot ar mūsdienu interneta vietnēm, šī lapa, protams, nebija nekas sevišķs, tikai daži teikumi, kas sadalīti pa tēmām. Taču tā radīja pamatus jebkurai mūsdienu interneta vietnei. Galvenie principi, kas aktuāli vēl šodien, ir piekļuve vietnei no jebkuras vietas pasaulē, kur ir interneta pieslēgums, un hipersaišu izmantošana (angliski – hyperlink). Hipersaite ir norāde uz citu dokumentu vai resursu teksta dokumentā, viens no globālā tīmekļa pamatiem.

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Ja kādu laiku interneta vidē dominēja uzņēmumi "Microsoft" ar "Internet Explorer" pārlūkprogrammu un "Netscape" ar "Navigator", tagad slavas virsotnē ir pavisam jauni spēlētāji, piemēram, "Google".

Piedāvājam iepazīties ar visu laiku ietekmīgākajām interneta vietnēm amerikāņu žurnāla "Time" skatījumā.

15. "Match"
Nākotnes paaudzes, iespējams, kādu dienu atskatīsies uz 20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumu un sadalīs šo periodu laikā pirms un pēc brīža, kad parādījās internets, un pirms un pēc laika, kad mēs atradām savu otro pusīti ar tādu rīku kā www.match.com palīdzību. 1993. gadā tas bija sludinājumu portāls, kas ātri pārauga par vietni, kurā cilvēki varēja atrast viens otru pēc kopīgām interesēm un iepazīties. Šobrīd www.match.com darbojas 25 pasaules valstīs, un lapai ir desmitiem miljonu lietotāju.

14. "Reddit"
Tiešsaistes forumi ir darbojušies kopš interneta pirmsākumiem, un tādā ziņā "Reddit" var uzskatīt par modernāko versiju šai parādībai. Taču šī lapa, kas uzsāka darbību 2005. gadā, pilda arī sociālo ziņu funkciju. Katrs var kļūt par autoru vai dalīties ar ziņām, un pārējie lietotāji par tām balso, tādējādi veidojot populārāko ziņu topu. Šis princips ir piesaistījis simtiem miljonu lapas lietotāju, gadā veidojot desmitiem miljardu ziņu skatījumu.

13. "Pandora"
Savulaik vietne www.mp3.com aizsāka mūzikas dalīšanās vilni, kas kulmināciju sasniedza tādās digitālās platformās kā "iTunes" un "Spotify". Taču "Pandora" ir paraugs tam, kā lietotājs var atlasīt mūziku atbilstoši savai gaumei. 2000. gadā radītā "Pandora" piedāvā iespēju klausīties mūziku, ko lietotājs sākumā pēc atslēgvārdiem vai žanra atlasa pats, un pēc tam "Pandora" piedāvā sarakstu ar līdzīgiem skaņdarbiem. Piedāvātos skaņdarbus lietotāji vērtē ar "patīk" vai "nepatīk", tādējādi atvieglojot iespēju sistēmai piemeklēt jaunus skaņdarbus.

12. "WikiLeaks"
"WikiLeaks" 2006. gadā dibināja austrāliešu aktīvists Džulians Asānžs kā interneta vietni, kur var anonīmi publicēt slepenu informāciju par valstīm un to institūcijām. Vislielāko popularitāti "WikiLeaks" ieguva saistībā ar dokumentu publicēšanu, kas atklāja informāciju par ASV militārajām operācijām un diplomātiskajām aktivitātēm. Viens no cilvēkiem, kas atklāti nodeva datus "WikiLeaks", ir bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens. 2016. gadā pirms ASV prezidenta vēlēšanām "WikiLeaks" publicēja Demokrātu partijas biedru elektroniskās vēstules, kas tika iegūtas no Krievijas izlūkdienestiem.

11. "The Pirate Bay"
Atvērta tipa interneta platformas tiek pretrunīgi vērtētas jau pēc būtības, jo tās dod iespēju izteikties aktīvistiem, kuri apstrīd kultūrā ierastos un juridiskos principus. Tādas vietnes kā "Napster" savulaik aizsāka nelegālo dalīšanos ar mūziku, taču "The Pirate Bay", ko 2003. gadā radīja trīs zviedri, ir piemērs debatēm par autortiesībām un pārstāv nostāju, ka "informācija grib būt brīva". Lapas lietotāji savā starpā dalās ar filmām, mūziku, grāmatām un daudz ko citu, bieži vien klaji pārkāpjot autortiesību likumus. Lai gan "The Pirate Bay" ir nepārtraukti iesaistīta tiesvedības procesos un lapas serveri tiek bloķēti, tā ir apbrīnojami dzīvotspējīga un ilustrē nerimstošās diskusijas par brīvi pieejamu informāciju.

10. "Info.cern.ch"
Šī bija pirmā interneta lapa, ko 1989. gadā radīja "interneta tēvs" Tims Bērnerss Lī. Tā apskatāma arī šodien. Kā arhetips visām mūsdienās eksistējošajām interneta lapām tā ir ietekmīga pati par sevi. Aplūkojot lapu, redzams, ka galvenie interneta mājaslapu veidošanas principi ir aktuāli vēl šodien, gandrīz 30 gadus pēc info.cern.ch radīšanas.

9. "eBay"
Lai gan "Amazon" ir mūsdienu lielākais interneta veikals, "eBay" ir vietne, kas pirmā popularizēja ideju par atvērtu interneta "tirgus laukumu" pircējiem un pārdevējiem. "eBay", kas radās 1995. gadā ar nosaukumu "AuctionWeb", uz visiem laikiem mainīja veidu, kā cilvēki pērk un pārdod lietotas preces. "eBay" pavēra ceļu arī tādiem jauniem spēlētājiem kā "Etsy", kas ikvienam ļauj tirgot paša radītus izstrādājumus vai vadīt nelielu biznesu internetā. Ja "Amazon" ir vietne, kur cilvēki iepērkas, kad viņiem vajadzīgi papīra dvieļi, pārtika un pēdējā brīža dāvanas, "eBay" būs pirmā izvēle, kad jāatrod kāda prece, ko mūsdienās vairs neražo, vai kāds cits retums.

8. "Drudge Report"
Meta Dradža izveidotā ziņu lapa ir slavena ar to, ka pirmā publicēja informāciju par Bila Klintona dēku ar Moniku Levinsku. Taču kopumā tā reti ievieto pašu veidotu saturu. Pārsvarā tiek atlasītas un pārpublicētas ziņas no citiem avotiem, pasniedzot tās ideoloģiskā gaismā ar uzmanību piesaistošiem virsrakstiem. Kopumā ziņu lapa pārstāv konservatīvo ideoloģiju, tā ir plaši lasīta un ietekmīga arī politikas veidotāju vidū. Vizuāli lapas dizains gadu gaitā nav daudz mainījies. Tas ir sava veida piemineklis lapu dizainam, kāds tas bija laikā, kad internetam pieslēdzāmies ar iezvana pieeju.

7. "Yahoo"
Daudzus gadus pirms tam, kad "iegūglēt" kļuva par darbības vārdu, darbojās "Yahoo", kas centās ieviest kārtību milzīgajā interneta informācijas gūzmā. Tas bija ne tikai meklētājs. Redaktori atlasīja aktuālākās ziņas un noderīgas saites. Vēlāk "Google" meklēšanas algoritmus lietotāji atzina par labākiem, un "Yahoo" popularitāte strauji kritās. Taču galvenā ideja – palīdzēt lietotājiem atrast vajadzīgo informāciju interneta plašumos – ir aktuāla joprojām.

6. "Craigslist"
"Craigslist" radās 1995. gadā un ilgu laiku kalpoja kā dažādu jomu sludinājumu portāls un tiešsaistes forums. Šobrīd sludinājumu jomā ir uzradušies arī citi konkurenti, taču "Craigslist" joprojām ir populārs nekustamo īpašumu un darba tirgus sludinājumu portāls, kuru ik mēnesi lieto vairāk nekā 60 miljoni ASV iedzīvotāju. "Craigslist" ietekme sniedzas ārpus interneta – "Craigslist" lielā mērā bija iemesls drukātās preses reklāmas tirgus samazinājumam.

5. "YouTube"
Skatīties video sava datora ekrānā šķiet tik pašsaprotami. Galu galā monitors ir kā mazs TV ekrāns. Taču "YouTube" bija tā interneta lapa, kas parādīja, ka ikviens var kļūt par videozvaigzni. Tāpat kā blogošanas vietnes padarīja jebkuru par rakstnieku, "YouTube" ikvienu, kam ir viedtālrunis, padarīja par video publicistu. (Vēlāk ideju pārņēma "Instagram" un "Snapchat".) "YouTube" ietekme ir neizmērojami liela gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Tā palīdz iegūt jaunu informāciju un izklaidēties, taču ir arī veids, kā izplatīt viltus ziņu, propagandas un naida runas video. Vietnes administratori strādā pie problēmu risināšanas, taču joprojām nav iespējams kontrolēt visu lapā ievietoto saturu.

4. "Facebook"
Interneta vietne, ko 2000. gadu sākumā radīja Marks Cukerbergs, lai Hārvarda Universitātes studentiem būtu vieglāk sazināties savā starpā, ir kļuvis par pasaulē lielāko sociālo tīklu. Katru mēnesi lapu apmeklē vairāk nekā divi miljardi lietotāju, apsteidzot tādus konkurējošos sociālos tīklus kā "WeChat" (968 miljoni lietotāju), "Instagram" (700 miljoni lietotāju) un "Twitter" (328 miljoni lietotāju). No tīkla, kas palīdz uzturēt attiecības ar draugiem un paziņām, "Facebook" ir izaudzis par mediju, kur tiek izvietotas reklāmas, brīvi plūst informācija, to skaitā viltus ziņas jeb tā sauktās fake news. "Facebook" gan paudusi apņemšanos cīnīties ar viltus ziņu izplatītājiem.

3. "Wikipedia"
Lai gan skolotāji un pasniedzēji vienmēr mudina apšaubīt "Wikipedia" uzticamību, tās popularitātes pieaugums kopš 2001. gada ir nenoliedzams. Ar pieciem miljoniem ierakstu angļu valodā tā de facto kļuvusi par interneta enciklopēdiju. "Wikipedia" popularitātes pamatā ir atvērtība – iespēja katram to labot –, taču tas ir arī lielākais vietnes klupšanas akmens. Tā kā informāciju izlabot var jebkurš, kam ir pieeja internetam, "Wikipedia" nav pasargāta no kļūdainas informācijas un aizspriedumiem. Taču tas nemazina lapas popularitāti. Saskaņā ar statistikas datiem "Wikipedia" ir piektā visbiežāk apmeklētā mājaslapa internetā.

2. "Amazon"
"Amazon" ir interneta veikals, kas tirgo visu, sākot no salātu mērcēm līdz datoru serveriem, taču iesākumā tas bija tikai neliels interneta grāmatu veikaliņš. Uzņēmums neizgudroja iepirkšanos internetā, taču palīdzēja radīt uzticamību šādiem pirkumiem laikā, kad cilvēki nejutās droši, ievadot savas kredītkartes datus interneta veikalu mājaslapās.

1. "Google"
Kopš parādīšanās 1998. gadā "Google" ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Angļu valodā "google" ir ierakstīts "Merriam-Webster" vārdnīcā kā darbības vārds. Daudznacionālā uzņēmuma nosaukums kļuvis par sinonīmu kaut kā atrašanai internetā. Jūs nevis meklējat kaut ko internetā, bet "iegūglējat". "Google" ir visbiežāk lietotā meklētājprogramma 97% viedtālruņu un 79% datoru.