Drukāt šo lapu
27.10.2017 18:58

Otto Ozols. Nenoliegsim savus pamatus. Atklāta vēstule Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un citu ES valstu vadītājiem

Autors  Otto Ozols, publicists
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Otto Ozols. Nenoliegsim savus pamatus. Atklāta vēstule Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un citu ES valstu vadītājiem arhīvs

Latvijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas valstu dibināšanas pamats ir tautu pašnoteikšanās tiesību princips. Nevis apšaubāmā boļševiku režīma mirkļa labvēlība vai nestabilā starptautiskā situācija.

No valsts tiesību viedokļa izšķirošais ir tieši šis pamats – nāciju pašnoteikšanās princips. To ir atzinuši valsts dibinātāji un starptautiskā sabiedrība. Tas ir pamatu pamats, kas ierakstīts valsts galvenajos dokumentos. Noliegt šo principu nozīmē noliegt pašiem savus pamatus, necienīt savu valstu vēsturi, valsts dibinātāju piemiņu.


1991. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas pamatā bija tieši tautu pašnoteikšanās princips, kuru bija nelikumīgi laupījis okupācijas režīms. Sākot piesaukt jelkādus citus faktorus, mēs atveram durvis ārkārtīgi bīstamām spekulācijām. Valstis var būt autoritāras kā PSRS, nelegālās kā boļševiku režīma gadījumā, dekoratīvi demokrātiskas kā mūsdienu Krievija vai patiesi demokrātiskas, kā tas ir Lielbritānijas un Skotijas gadījumā, – neviena no šīm situācijām neatceļ tautu tiesības uz pašnoteikšanos.

Teikt, ka katalāņiem atšķirībā no skotiem kaut kādu iemeslu dēļ nav tiesību uz brīvu pašnoteikšanos, un neatbalstīt šo fundamentālo tiesību brīvu realizāciju faktiski nozīmē pateikt, ka katalāņi nav pilnvērtīga nācija. Tas bīstami līdzinās tumšajam nacistu mantojumam, kur tautas tika dalītas pilnvērtīgās un nepilnvērtīgās. Tā ir absolūti nepieļaujama diskusija pēc būtības.

Katalonija nav separātistu reģions, kur kāda ārēja vara ar bruņotu spēku vai kā citādi mēģina realizēt savas imperiālistiskās ģeopolitiskās intereses. Katalāņu tauta savā zemē ir dzīvojusi gadsimtiem ilgi. Tā ir starptautiskās sabiedrības atzīta patstāvīga nācija ar savu unikālu valodu, vēsturi, kultūru un identitāti. Katalāņi līdzīgi kā daudzas citas tautas ir gadsimtiem ilgi cietusi netaisnas, nežēlīgas represijas – tai ir mēģināts atņemt tās valodu, tās cilvēki ir bijuši pakļauti vajāšanām, masu slepkavībām. Cienot šo briesmīgu pagātni, ir jāizrāda sapratne un līdzjūtība, ļaujot viņiem pieņemt pašiem savus, brīvus lēmumus par nākotni. Spānijas šobrīd sludinātā demokrātija nevar būt aizsegs jaunam, faktiski mūžīgam šo tiesību liegumam. Ja mēs atzīstam, ka mūsdienu Eiropas Savienība ir demokrātiskus principus cienošu valstu savienība, tad šai cieņai un izpratnei ir jābūt nešaubīgai un tā jāizrāda bez vilcināšanās.

Ir pilnībā jārespektē tas, ka katalāņiem ir visas tiesības izdarīt savas brīvas izvēles, bez jelkādas atskatīšanās uz agrāko imperiālistu centriem, to pārstāvētām tautām un aristokrātu elitēm, kas joprojām nav atbrīvojušās no totalitārisma sentimenta. Mūsdienu Eiropā nedrīkst būt kādas "augstākas" vai citādi īpašākas nācijas, kas var lemt citu tautu vietā vai dot pamācības, kā drīkst vai nedrīkst uzvesties.

Ja Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un citu valstu augstākie vadītāji noliegs, ignorēs Katalonijas tautas pausto izvēli, tie tādējādi noliegs pirmām kārtām savu pašu valstu pamatus – demokrātiskas pamatvērtības un fundamentālo pašnoteikšanās principu, kas ir tiesiskais un eksistenciālais pamats mūsu valstīm.

Šobrīd, ignorējot un noliedzot katalāņu tautas pašnoteikšanās tiesības, mēs upurējam pamatprincipus un vērtības īstermiņa reālpolitisko interešu labā. Šādi mēs noteikti neiegūsim kaut kādu iluzoru Eiropas stabilitāti. Samilzuši, neatrisināti konflikti tikai padziļina problēmas, nevis tās atrisina. Piedevām tādējādi mēs grausim ticību savām vērtībām, iekšējo un ārējo cieņu pret mūsu valstīm.

Demokrātija nenozīmē bezgalīgu pļāpāšanu ērtās konferencēs. Demokrātija nozīmē ievērot principus un sekot vērtībām arī grūtos un sarežģītos brīžos. Tas prasa lielu drosmi. Taču ne lielāku par to, kādu izrādījuši tūkstošiem katalāņu, kuri, ticot saviem principiem, tika sisti un pazemoti mūsdienu, XXI gs. Eiropā.

Eiropas demokrātiskajām sabiedrībām ir laiks izrādīt tādu pašu drosmi, nostājoties to principu un vērtību pusē, kas reiz veidoja pamatu mūsu valstīm, neatkarībai un brīvībai. Tie, kas neciena savu pagātni, nevar cerēt, ka viņus cienīs nākotne.

Gudras sabiedrības zina, kad ir pienācis laiks pasniegt otrai nācijai atbalstošu, cieņpilnu roku. Ir laiks pateikt katalāņiem – mēs cienām jūsu izvēli, esiet laipni lūgti demokrātiskā Eiropā!

P.S. Spānijas premjerministrs saka, ka "visa Eiropa atbalsta Spāniju." Parakstoties kopā ar mani, ar šo vēstuli Jūs varat darīt viņam zināmu, ka visa Eiropa nav viņa agresīvās, neiejūtīgās un akmenscietās attieksmes pusē.