Kā teic aptaujātie pašreizējie un iespējamie nākamie novadu domes priekšsēdētāji, runas gan vairāk grozoties ap amatiem, nevis nākotnē veicamajiem darbiem.

Ja pašķirstām avīzes vai ielūkojamies ziņu portālu virsrakstos, redzams, ka tiek veidotas nākamās koalīcijas, formējas pozīcijas un opozīcijas, "zelta akciju" turētāji jeb deputāti, kas vienīgie no sava saraksta iekļuvuši domē, apstaigā politiskos sāncenšus, lai iekarotu sev labākas pozīcijas un iegūtu vēlamos amatus vai arī gaida izdevīgākos piedāvājumus. Tie, kā redzams, mēdz būt domes priekšsēdētāju vietnieku posteņi – kā parasti, ar puslīdz pieklājīgu atalgojumu un arī iespēju kustināt varas sviras vai vismaz uzturēt spriedzi domē.

Ja tā bezkaislīgāk uz šiem procesiem paraudzītos no malas, brīžiem varētu domāt: skaidrs – te ir darīšana jau ar veselas valsts pārvaldīšanu. Taču tā gluži nav.

Valsts pašvaldībām ir deleģējusi sniegt iedzīvotājiem noteiktu pakalpojumu klāstu: gādāt par skolām, bērnudārziem, ielām un ceļiem, atkritumu izvešanu, katlumāju funkcionēšanu, sociāli maznodrošinātajiem, rūpēties par vietējo kultūras dzīvi un tamlīdzīgām lietām, bet nekādā ziņā tām nav iespēju lemt, piemēram, par novada un pat valsts izstāšanos no NATO, kā to priekšvēlēšanu programmā solīja kāda partija Stopiņu novadā. To gan nevajadzētu aizmirst, lai cik svarīgs pašvaldības deputāts justos.

Tāpat nākamajos četros gados, visticamāk, arvien skaidrāka būs nojauta, ka pašvaldības ir savā starpā konkurējošas administratīvas vienības, kurām ir svarīgi piesaistīt jaunus iedzīvotājus un viņu nodokļu naudu. Skaidrs, ka visādu atlaižu piešķiršana nav labākais veids, kā to darīt, jo kādam jau tāpat par visu būs jāsamaksā.

Vai savstarpējās frakciju un personību cīņas domē, kas iepriekšējos četros gados vairākās pašvaldībās noveda pat pie priekšsēdētāju maiņas, te kaut ko var līdzēt, rādīs laiks. Laiks rādīs arī to, cik ātri deputātiem aizmirsīsies priekšvēlēšanu kampaņas laikā savstarpēji izteiktie pārmetumi, kas neapšaubāmi varēja radīt personiska aizvainojuma sajūtu.

Savukārt par politisko principu sadursmēm pašvaldībās, visticamāk, runāt būtu pat smieklīgi, ja jau pat Saeimā pārstāvētu partiju priekšstāvji klāsta, ka viņi cenšas būt pragmatiski visās lietās. Taču atšķirībā no Saeimas, kur politisko principu ievērošana būtu apsveicama, pašvaldībās pats vēlamākais būtu nepolitisks pragmatisms. Skaidrs, ka no dažādu sīkpartiju ķīviņiem novada domē ziemā piesnidzis ceļš tīrāks nekļūs.

Tātad sekosim, kā darbu atsāks jau pieredzējušie domnieki, kādi būs jaunievēlēto deputātu pirmie soļi. Iespējams, kāds no viņiem domās arī par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.