Bet, ja jau reiz Amerikā republikānis Donalds Tramps nomainīja Demokrātu partijas astoņu gadu valdīšanu, tad ne jau visās pašvaldībās Latvijā, tostarp Pierīgā, trūktu pretendentu, kuri gatavi nomainīt pašlaik pie varas esošos politiķus. Palūkosimies, piemēram, Ķekavas virzienā.

Šis novads ir absolūtais čempions iesniegto partiju vēlēšanu apvienību sarakstu un deputātu kandidātu skaita ziņā – 14 saraksti un 234 kandidāti. Tas nozīmē, ka konkurss uz katru no 17 deputātu vietām ir 13,8 kandidāti. Tādu skaitli varētu apskaust katra Latvijas augstskola, ja runa būtu par uzņemamo studentu skaitu uz vienu valsts budžeta apmaksāto studiju vietu.

Par pieredzējušajiem politiķiem, kuri grib turpināt darboties Ķekavas novada pašvaldībā, viss ir daudzmaz skaidrs, jo par viņiem runā paveiktie darbi. Bet palūkosimies uz jaunpienācējiem.

Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas saraksta augšgalā ir uzņēmējdarbības maģistrs Neils Kalniņš. Plašāku atpazīstamību viņš ieguva laikā, kad sākās protesti pret Anda Damlica vadītās domes nodomu rekonstruēt Pļavniekkalna skolas ēku. "Rīgas un Apriņķa Avīzes" korespondentam N. Kalniņš skaidroja, ka jaunā skola noteikti būs par mazu augošajai Ķekavai. Vismaz viņam kā pilsētplānotājam tā šķietot. Tolaik viņš neteica, ka plāno iesaistīties vietējā politikā. Tiesa, no tā laika sarunām nekļuva īsti skaidrs, kur pilsētplānotājs Katlakalnā, kur jau sen visa zeme ir sadalīta un apbūvēta ar privātmājām, radīsies straujš bērnu skaita pieaugums, kurus vajadzēs uzņemt Pļavniekkalna sākumskolā.

Sekojot līdzi N. Kalniņa pārstāvētās iedzīvotāju protesta kustības aktivitātēm, tā arī neradās pārliecība, ka tās pamatā būtu patiesas rūpes par mazajiem Katlakalna iedzīvotājiem. Tagad nu de facto ir skaidrs, ka Pļavniekkalna skolas lieta vismaz Kalniņa kungam ir kalpojusi par priekšvēlēšanu cīņas platformu, un nu jau ir skaidrs, ka šis vīrs gatavs lemt par visa novada komunālo dzīvi.

Mazliet nemanāmāk, ar otro starta numuru sarakstā, vietai Ķekavas novada domē nolēmis tuvoties partijas "Gods kalpot mūsu Latvijai!" kandidāts Gatis Līcis. Šis vīrs labi zina, ko nozīmē gan veiksmes biznesā, kad sadarbojies ar Rīgas domi, būvējot veloceliņus, gan neveiksmes. Kad ar viņu saistītais uzņēmums SIA "Ribetons" bija iekūlies turpat 70 tūkstošu eiro lielos parādos, G. Līcis nolēma pieteikt maksātnespēju. Maksātnespējas procedūra tika sākta 2011. gada 24. novembrī.

Šobrīd G. Līča dzīvesvietas adresē Ķekavas pagastā reģistrētas trīs firmas, kuru nosaukumā ir vārds "Ribetons". Vēl šā gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā bija redzams, ka divām no tām ir ievērojamas parādsaistības – SIA "Ribetons ceļi" nodokļu parāds bija 1691,99 eiro, un "Ribetons serviss" uz šā gada 7. aprīli nodokļu parāds bija 2003,53 eiro. Savukārt trešajai firmai – SIA "Ribetons Baltic" – uz šā gada 2. maiju nodokļu parāds bija 5777,37 eiro.

Pamēģiniet startēt kādā valsts vai pašvaldības iepirkumu konkursā, ja iepriekš neesat samaksājis nodokļus, kuri, kā saka nobriedušās Rietumu demokrātijas sabiedrībās, ir tikpat nenovēršami kā nāve! Ticiet, nekas labs jums nesanāks. Bet pašvaldību vēlēšanās vēlētāji to var arī nepamanīt, un likums par nodokļu parādnieku startēšanu pašvaldību vēlēšanās jau neko nesaka.