Triumfa gājienu pasaulē internets sāka 1994. gadā, tātad salīdzinoši nesen, un tehnoloģiju vēsturnieki to sauc par īstu revolūcijas gadu, kad burtiski vienā dienā pasaule kļuva daudz mazāka nekā līdz šim. Tagad, 2017. gadā, internets pieejams visur, ne tikai stacionārajā datorā uz galda, bet arī planšetdatorā un mobilajā telefonā, un jau pavisam reti cilvēkus pāri pusmūžam dzird atrunājamies, ka viņi vēl arvien ar globālo tīmekli esot uz "jūs".

Tieši otrādi – pat cienījams vecums nav šķērslis, lai baudītu ērtības, ko piedāvā virtuālā pasaule. Un pavisam aplam būtu sacīt, ka internetā "sēž" tikai bērni un pusaudži un ka tikai šajā vecuma grupā būtu jāmeklē tā sauktie interneta atkarīgie. Cita starpā, bērniem un pusaudžiem atšķirībā no pieaugušajiem jau skolā izstāsta, ko internetā drīkst darīt, ko ne, kad, piemēram, sociālie tīkli ir draugs un sabiedrotais un kad tie var kļūt par lielāko ienaidnieku, kādas elektroniskās vēstules e-pastā drīkst vērt vaļā un kuras jāizdzēš. Turklāt bērniem parasti nav bankas konta, ko uzticēt nezināmiem pakalpojumu sniedzējiem.

Protams, ir mazliet skumji, ja jauniem cilvēkiem virtuālā pasaule kļūst interesantāka par reālo, – kā savulaik "Rīgas un Apriņķa Avīzes" korespondentam atzinās kāds Pierīgas skolēns, interneta pasaule esot daudz sakārtotāka un paredzamāka nekā tā, ar kuru ikdienā jāsastopas skolā un uz ielas. Bet kā padarīt interneta vidi labāku laikā, kad ikviens var būt "žurnālists" un ne tikai komentēt politiskas ziņas vien, bet izplatīt jebkuru ideju?

Vēl pirms internets bija kļuvis populārs, britu kinorežisors Pīters Grīnevejs uzņēma filmu "Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais". Viens no filmas galvenajiem varoņiem – bandīts Alberts Spika – lepojās ar to, ka nelasa grāmatas, jo viņam pilnīgi pietiekot ar to, ko var izlasīt ķemertiņā uz sienas. Un kādas tik gudrības tur nevarot izlasīt! – viņš klāstīja saviem pakalpiņiem. Nav grūti iedomāties, ko Spika būtu sacījis, ja jau pagājušā gadsimta 80. gadu vidū būtu varējis lasīt anonīmo komentētāju piebildes.

Skaidrs, ka šobrīd internetā var atrast ne tikai lērumu noderīgas informācijas. Pietiek arī salmu un pelavu, "troļļošanas" un daudz kā cita. Protams, ne viss padara internetu bīstamu, taču krāso pasauli daudz melnākās krāsās, nekā tā ir patiesībā. Un, tā kā cilvēki mūsdienās lasa vairāk nekā laikā, kad bija pieejamas tikai grāmatas, žurnāli un avīzes, tad, pirms kaut ko raksti, padomā, jo kāds to var izlasīt.

Iepriekš:

"Microsoft" pētījums: tiešsaistes apdraudējumi rada sekas reālajā dzīvē

Aptauja Salaspilī: Kā vērtējat to, ko vēsta jūsu izvēlētie informācijas avoti internetā?