Drukāt šo lapu
25.07.2016 16:47

Komentārs: Referendums zemes tirgu neglābs

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs: Referendums zemes tirgu neglābs arhīvs

Pavisam klusi un nemanāmi uz dažādu pašmāju un starptautisko notikumu fona līdz mums ir atnācis atgādinājums, ka Latvija šogad pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kuras līgumā teikts, ka Latvija neliks šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai un, sākot ar 2019. gadu, arī OECD valstu pilsoņiem būs jāatļauj iegādāties zemi Latvijā.

Cik nu sen tas laiks, kad Saeimas deputāti burtiski mocījās ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumiem, ar kuriem sākotnēji bija iecerēts ierobežot ārzemnieku ieplūšanu Latvijas zemes tirgū. Skaidrs, ka no tā nekas nesanāca, jo Latvijai ir jāievēro ES dalībvalsts starptautiskās saistības. Toreiz gan daudz tika runāts par Francijas, Šveices un citu valstu pieredzi, kur ārzemniekam nopirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir praktiski neiespējami. Latvijas vēlmi panākt, ka lauksaimniecības zemi var pirkt tikai cilvēki ar atbilstošu zemkopja izglītību, Eiropas Komisija noraidīja.

Pašā "vecajā" Eiropā ārzemnieku ienākšanu vietējā zemes tirgū ierobežo ne tikai augstās zemes cenas, bet arī birokrātiskās tradīcijas, sākot ar vietējās kopienas lēmumiem. Ja arī lauksamniecības zeme kādam tiek pārdota, tie parasti ir savējie. Latvijā, protams, tā nav. Daudz dzirdēts par dāņiem, zviedriem vai vāciešiem un pat somiem, kas tikuši pie kārotā zemesgabala vai meža zemes, jo pārdot zemi kaimiņam Latvijā kaut kā nav bijusi labā prakse.

Latvijas zemes kopplatība ir 6 448 241 hektārs. Kā liecina Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra dati, pirms gadiem diviem trim ārzemniekiem piederēja 17 169 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 10 112 hektāri mežu. Pierīga gan šeit īpaši neizcēlās, jo līderos bija izvirzījies Skrundas (996 ha), Saldus (742 ha) un Jelgavas novads (672 ha). Taču tās ir ziņas tikai par ārvalstu fiziskajām personām piederošajām zemēm. Cik daudz zemes patiesībā pieder ārzemniekiem, neviens tā īsti nezina joprojām. Domājams, tie varētu būt apmēram 16 procenti, bet dažos novados – pat trešā daļa.

Pašlaik līdz Saeimai nonākusi kolektīvā iniciatīva "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem", ar kuru aicināts izbeigt zemes iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem. To parakstījuši 10 000 Latvijas pilsoņu.

Lai gan deputāti šaubās, ka šādu iniciatīvu izdosies īstenot, jau turpat Saeimas sienās atskanējušas balsis, ka būtu jāierosina tautas nobalsošana, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem. Vēl citi atgādina, ka par to vajadzējis domāt jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, jo nu jau Latvijai pašai nav tiesību regulēt pircējus, nosakot tādus aizliegumus, kādi tie paredzēti Saeimā iesniegtajā iniciatīvā.

Laiks rādīs, kā turpmāk mainīsies Latvijas zemes tirgus. Vienīgais mierinājums, ka nopirkto zemi sabāzt kabatās un aiznest prom neviens nevar.