Vēl citus pamazām ievelk konformisma purvā jeb precīzāk – cilvēkpūznī, kur var bez gala "laikot" (t.i., spiest "Patīk" pogu) cits cita fotogrāfijām. Kurp ved pirmie mazo datorlietotāju soļi?

Laiks bērnībai

Bērniem 7–14 gadu vecumā (1.–6. klase) būtu jāmāca "taustāmas" lietas; pat vislabāko skolu mazajās klasēs nepasniedz, teiksim, algebru, fiziku, ķīmiju vai literatūras teoriju. Pat ja to principā varētu iemācīties, bērnībā jāpagūst izdarīt to, ko vēlāk nevarēs – rāpties kokos, draudzēties, fantazēt, spēlēt mūzikas instrumentus. Datornodarbībām, ja tādas vispār ir, jābalstās bērnu interesē par konkrēto, vēlmē spēlēt un spēlēties.

Iestājoties pubertātes vecumam (aptuveni ar 7. klasi), jauniešiem pastiprinās interese par abstraktām zināšanām. Latvijas tradīcija informātiku mācīt 5.–7. klasē mazliet pasteidzas un ideāli būtu šo saturu mācīt 7.–9. klasē, tomēr to var kompensēt, pareizi plānojot nodarbības.

Patērētāji vai jaunradītāji?

Izglītības ministrijas centrs VISC nosaka ne vien informātikas, bet arī programmēšanas apguves standartu. Diemžēl pilnvērtīga programmēšanas mācīšana iespējama vien nedaudzās skolās, jo trūkst labu pasniedzēju. Jaunākajām klasēm noder Igaunijas pirmklasnieku apmācības rīks Scratch. Pa ekrānu sabīdot funkcionālus klucīšus, var izveidot grafiskas spēles, kas darbojas pēc bērna paša izdomātiem likumiem. Tāpat MIT (Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta) komanda izveidojusi arī App Inventor – iesācējiem piemērotu vidi Android ierīču programmēšanai.

Skolām, kur ir labs materiālais nodrošinājums un spēcīgi pasniedzēji, var noderēt robotika – ar Lego Mindstorms vai Arduino. Vecākajās klasēs (7. –12.kl.) vismaz neliels ieskats programmēšanā būtu nepieciešams visiem – arī skolās, kurās ir kadru deficīts vai citas grūtības. Tā var būt Web-lapu izstrāde mikrouzņēmumiem, nodarbības statistikā jeb datu apstrāde dabaszinātnēs, socioloģijā, ģeogrāfijā, gatavošanās informātikas olimpiādēm vai jebkura skolēnus un viņu pasniedzēju interesējoša tēma.

Uzņēmums "Progmeistars" Rīgā piedāvā dažādus kursus latviešu un krievu valodā. Privātā iniciatīva krietni apsteidz to, ko programmēšanas izglītībā piedāvā vispārizglītojošās skolas.

Datoru lietošanas higiēna

Pusaudži atšķirībā no pusmūža cilvēkiem parasti neuzlūko savas acis, muguru, plaukstas u.c. kā ierobežotu resursu, ko var arī sabojāt. Vecāki var ieviest laika limitu (2–3 stundas dienā; vai vēl mazāk, ja jaunietim ir arī TV vērošanas paradums), likt regulāri ievērot pauzes.

Monitoru nedrīkst apspīdēt saules stari vai lampas atspulgi. Tam jābūt vienmērīgi apgaismotam; vislabāk der logi labajā vai kreisajā pusē. Ar datoru nedrīkst strādāt tumsā; ekrāna un telpas apgaismojumam jābūt līdzīgiem. Cilvēka acu augstumam, sēžot pie datora, jābūt mazliet virs ekrāna augšmalas. Mugura un kakls nedrīkst būt nedabīgi saliekti, ko grūti ievērot, sēžot pie laptopa.

Grozāms krēsls ar regulējamu augstumu (lai pēdas varētu atrasties uz grīdas un netraucētu kāju asinsriti), liels monitors, ārēja pele un tastatūra, ko pieslēdz laptopam var būtiski pagarināt cilvēka darbīgo mūžu, nesamaitāt veselību (redzi, plaukstas karpālo kanālu, mugurkaulu) jau jaunībā. Tomēr šādas darbavietas iekārtošana var izmaksāt 1000 EUR vai vēl vairāk.

Neliela ekrāna vērošana, kratoties autobusā, īpaši nogurdina acis. Lietojot austiņas, dzirdi nebojās skaņa, kas nedaudz klusāka par klausītājam komfortablu līmeni. Ja transportlīdzeklī tādu nevar panākt, labāk neklausīties vispār. Tāds austiņu skaļums, ka dzird arī blakussēdētājs, var nolemt klausītāju kurlumam – mūža novakares pavadīšanai piespiedu vientulībā.

Bēgšana no dzīves

Daļai bērnu datori izraisa atkarību. Lai nodrošinātu veselīgus paradumus, vecākiem nevajag kautrēties uzstādīt interneta filtrus. Komutatori jeb rūteri ļauj ierobežot WiFi piekļuvi arī no mobilajām ierīcēm, burtiskā nozīmē "piegriežot Internetu". Savukārt K9 Web Protection ļauj bloķēt pornogrāfiju, sociālos tīklus vai citu nevēlamu saturu. Kids Place ir Android aplikācija, kas planšetdatorā vai telefonā ļaus piekļūt tikai vecāku izraudzītām programmām.

Skolēns nav "punktiņš" sociālajā tīklā

Skolas iekšējā saziņā labāk izmantot tradicionālus līdzekļus (sapulces, ziņojumu dēļus, e-pastus, e-klases žurnālu) nevis sociālo tīklu – vienalga WhatsApp, ask.fm vai draugiem.lv. Sociālais tīkls apzināti veidots, lai palielinātu tajā notērēto laiku. Nav labi pārtapt par kukainīšiem skudrupūznī, kas nejūtas labi ārpus tīkla, ārpus viedtelefona sagādātās kairinājumu straumes. Vairums bērnu tur nejūtas labi, jo arvien kādam citam būs smukāk retušēta bilde, dārgāks atpūtas brauciens vai statusu apliecinošāki iepirkšanās paradumi.

Ja sociālais tīkls kļuvis par rīku klasesbiedru pazemošanai, ja tajā izvieto piedauzīgas bildes, kas var kaitēt bērna turpmākajā dzīvē, tad vecāki saprotami centīsies aizliegt sociālos tīklus savās mājās vai palūgs bērniem dzēst savus profilus.

Viedtelefons var būt labs kalps – kā neliela kabatā nēsājama enciklopēdija vai vārdnīca. Bet tas nav labs saimnieks – ja ļausim telefonam noteikt, kādus jaunumus lasīt, ar kuriem cilvēkiem sazināties. Šiem skolēniem nav viegli pamanāmas atkarības, bet viņi var ik dienas niekoties ar bakstāmierīci, gaidot, ko viena vai otra draudzene ierakstīs WhatsApp tērzēšanas lietotnē.

Virtuālā pasaule līdzinās parastajai: pašpilnveidi rosina grūti pamanāmas taciņas; bet masām paredzētie lielceļi ved pie lēnas degradācijas.