Jau kopš agra pavasara varējām vērot jūras ērgļu Durbes un Roberta, zivju ērgļu Laimas un Pētera, melno stārķu Zīles un Ozola, kā arī Engures ezera niedrājos ligzdojošā lielā dumpja ligzdu. Ja sākumā tā bija iespēja pavērot, kā putni vij ligzdu, rūpējas viens par otru un izdētajām olām, vēlāk jau varējām sekot līdzi tikpat aizkustinošai gādībai par mazuļiem, liekot saprast, ka drīz vien viņi lielajā pasaulē paliks vieni.

Nu jau gan "šovs" ir tikpat kā galā, atstājot daudz pozitīvu emociju, par spīti tam, ka skatītāju priekšā plēsīgie putni notiesāja gan dzīvas zivis, gan citu putnu mazuļus. Turklāt, kādu dienu, kad kamera bija izslēgusies, no ligzdas bez pēdām pazuda divi dumpju mazuļi. Visticamāk, tos saviem mazuļiem aiznesa kaimiņos ligzdojošā niedru lija, kuras dzīve gan apskatei netika izlikta.

Lai kā mēs sevi pretnostatītu dabai, šajās ainās tik un tā varēja atpazīt tik daudz arī cilvēkiem pazīstamu motīvu. Piemēram, kādu laiku pasaulē vispopulārākā jaunā jūras ērgļa Durberta dzīvība karājās mata galā, jo tikai brīnums paglāba olu, no kuras viņš izšķīlās, no vārnas knābja. Un cik nervu un pacietības no skatītājiem prasīja jaunā ērgļa vecāku gaidīšana pēc tam, kad ornitologi Durbertu apgredzenoja un vecie putni vairākas dienas ligzdai meta līkumu.

Un tad vienu dienu jaunais putns ņēma un aizlidoja no ligzdas, lai, skaļi kliegdams, reižu pa reizei tur atgrieztos un notiesātu vecāku atnesto zivi. Skumji un reizē tik cilvēciski redzēt, kā cālis izšķiļas, izaug, pieņemas spēkā un aizlido lielajā dzīvē. Bet kā tu nelidosi, ja daba tev devusi spārnus...

Kā jau visās interneta vietnēs, arī portāla "Dabasdati.lv" sadaļā "Forums" bija iespēja komentēt notiekošo. Un, ja jau tāpat bija skaidrs, ka interese par putniem ir piesaistījusi tādu pozitīvi domājošu kopienu, tad skaidrs, ka šie cilvēki mācēja iztikt bez žultainiem komentāriem. Un tas nu tiešām ir ieguvums.