Varbūt nākamais prezidents ņems un ierosinās atlaist Saeimu, kā to izdarīja eksprezidents Valdis Zatlers. Protams, vēsture parasti neatkārtojas, vismaz ne tieši tādā pašā veidā kā pirmajā reizē.
Tātad, kurš no četriem – Mārtiņš Bondars, Sergejs Dolgopolovs, Egils Levits vai Raimonds Vējonis – pārvarēs vēlēšanu pirmo kārtu. Internetā bukmeikeri liek kārti uz R. Vējoni, tauta, kā var spriest pēc televīzijas skatītāju balsojuma pēc prezidenta kandidātu debatēm Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, gribētu Valsts prezidenta amatā redzēt E. Levitu. Par abiem pārējiem kandidātiem kā prezidenta amata pildītājiem pašlaik pagrūti iedomāties. Taču, kas interesanti, visi četri ir gatavi būt par prezidentu divus termiņus.
Tiek runāts, ka prezidentam jābūt tādam, kas vairāk labuma varētu dot Latvijas starptautiskajai drošībai, proti, viņam vajadzētu labi zināt svešvalodas, orientēties ārpolitikā un tamlīdzīgi. Taču, ņemot vērā, cik prezidentam parlamentārā republikā, kāda ir Latvija, ir varas un līdz ar to iespēju kaut ko reāli mainīt mūsu ikdienas dzīvē, būtu labi, ja nākamais Valsts prezidents savu laiku izmantotu lietderīgi, veltot to lietām, kuras tomēr var ietekmēt, piemēram, padomāt, kāpēc mūs valstī vairs nav pat divi miljoni, kāpēc katrs ceturtais valsts iedzīvotājs plāno doties pastrādāt ārzemēs.
Ja jau tik daudz skatāmies uz Igauniju, tad prezidents Tomass Hendriks Ilvess tieši tā arī sacīja, ka viņam atliekot pietiekami daudz laika, lai palasītu grāmatas un padomātu. Cita starpā jautāts, vai igauņu nav par maz, lai kaut kā vairāk apliecinātu sevi pasaulē, viņš sacīja, ka, lai mēs paskatoties, cik cilvēku dzīvoja senajās Atēnās, kuru sasniegumi vēl šodien ir Eiropas kultūras pamatā.
Kā īsti būs, kas būs jaunais Valsts prezidents, redzēsim trešdien. Ko viņš teiks, dzirdēsim vēlāk. Taču arī Saeima, kuras pienākums ir prezidentu ievēlēt, ir sagatavojusies. Protams, mēs neko nezinām par slepeniem paktiem, par kādiem liek domāt vēsturiskā prezidentu izvēlēšanās pieredze, bet zinām, ka balsošana trešdien notiks divreiz ātrāk nekā līdz šim, jo nu Saeimas balsošanas zālē vienlaikus varēs balsot četri deputāti, nevis divi kā agrāk.