Drukāt šo lapu
20.02.2014 11:43

Eiropas naudu gaidot

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Ne tik sen jaunais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis iepazīstināja sabiedrību ar saviem plāniem, sacīdams, ka tajās jomās, kur viss ir kārtībā, viņš ļaus darbam ritēt savu gaitu, bet vairāk rūpēsies par to, lai pašvaldības labāk varētu apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Visi aptaujātie Pierīgas pašvaldību vadītāji vēlēja ministram labus panākumus rūpēs par Eiropas fondu naudas apgūšanu. Savukārt tie, kuri ne pārāk respektēja seno tautas gudrību par klusēšanu un zeltu, atklāja, ka daudzi novadi šo naudu nemaz tā īsi redzējuši neesot. Citiem savukārt tās esot bijis tik maz, ka pat normālus iepirkuma konkursus neesot varējuši sarīkot, lai šos nelielos līdzekļus godam izmantotu. Bet te runa ir jau par vakardienu.

Novadu amatpersonas, jautātas, kāda, viņuprāt, izskatās nākotne jeb finansēšanas periods no 2014. līdz 2020. gadam, kad Latvijai dažādiem projektiem un programmām pienāksies 4,5 miljardi eiro, bija visai piesardzīgas. Lūk, atkal esot gaidāmas pārmaiņas, jo Nacionālās attīstības plānā teikts, ka ir jānonāk pie formulas "9 plus 21" jeb valsts administratīvā sadalījuma ar deviņām pilsētām un 21 attīstības centru. Par to, kuri tagadējie novadu centri būs tie, kam tiks attīstības centra statuss un līdz ar to vairāk Eiropas naudas, novadu amatpersonas šā gada februāra vidū neņēmās spriest.

Taču, ja reiz par ministriem, tad savas domas par naudas dalīšanu, saistot to ar Latvijas lauku apdzīvotību, nule izteicis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, proti, ka tad, ja iedzīvotājiem maksātu par dzīvošanu laukos, tie nepaliktu tukši. Tas, ministraprāt, nebūtu platību maksājums, bet vienkārši cilvēkiem maksātu par to, ka viņi dzīvo, piemēram, Gaiziņkalna apkārtnē, kur pagrūti nodarboties ar lauksaimniecību.

Ministrs stāstījis, ka Austrijā ir krietni lielāki maksājumi tādām vietām. Varbūt arī pie mums atrastos cilvēki, kas piekristu šādiem nosacījumiem, kas gribētu dzīvot kaut kur nomalē, bet kavējas to darīt tikai tādēļ, ka šobrīd, tur dzīvojot, nevar nodrošināt sev iztiku. Ja uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai attiecīgā teritorija būtu apdzīvota, valsts var pieņemt lēmumu par šādiem maksājumiem. Tiesa, ministrs atzinis, ka tas ir iespējams tikai bagātās valstīs.

Protams, Pierīgas pašvaldības ar kādu attālu "lāču kaktu" salīdzināt nevar, bet kurš gan šodien zina, cik Eiropas naudas līdz 2020. gadam tiks ieguldīts, piemēram, Eikažu, Augšciema, Nurmižu, Plānupes vai, piemēram, Egļupes rītdienā? Un vai katrs maz zina, kur tādas vietas meklējamas?