«Vācijā čipsi galvenokārt tiek ražoti no kartupeļu cietes, tādēļ izstādes apmeklētājus pārsteidza fakts, ka «Ādažu čipsus» ražo no veseliem kartupeļiem. Īpaši liela piekrišana bija «Mājas čipsu» līnijai ar krējuma un sīpolu garšu. Vāciešus pārsteidza fakts, ka čipsus iespējams ražot ar ievērojami samazinātu sāls daudzumu un bez garšas pastiprinātājiem, tā padarot tos pēc iespējas draudzīgākus pircējam,» atsaucoties uz uzņēmuma Kvalitātes daļas vadītājas Daces Dukaļskas sniegto informāciju, vēsta biznesa portāls nozare.lv. 

Viņa arī atzina, ka Berlīnē piedāvāti arī «Mājas čipsu» līnijas čipsi ar kūpinājumu un sēņu krējuma mērces garšu, kas izstādes apmeklētājus tomēr «tik ļoti neuzrunāja, jo Vācijas iedzīvotāju vidū zināmākā uzturā lietotā sēne ir šampinjoni, savukārt kūpinājumi vāciešu ikdienas ēdienkartē gandrīz nav iekļauti».

«Latfood» pārstāve sacīja, ka konkrēti līgumi ar veikalu tīkliem par čipsu piegādi gan pagaidām nav noslēgti, tomēr vāciešu interese par ekoloģiskajiem čipsiem ar samazinātu sāls daudzumu ļaujot optimistiski vērtēt nākotnes izredzes Vācijas tirgū.

Kā ziņots, kārtējā izstāde «Zaļā nedēļa» Berlīnē notika no 18. janvāra līdz 26. janvārim. Šogad tajā tika izveidots vienots Latvijas stends, kurā piedāvāja «Latfood» čipsus, AS «Brīvais vilnis» ražotās «Rīgas šprotes», AS «Rīgas piensaimnieks» biezpiena sieriņus «Kārums» un kausēto sieru «Dzintars», SIA «Lāči» cepto «Īsto rupjmaizi», SIA «Staburadzes konditoreja» torti «Cielaviņa» un vaniļas zefīru, SIA «Very Berry» lielogu dzērveņu sukādes, bet no dzērieniem uz Berlīni tika vests «Rīgas Melnais balzams», Užavas «Gaišais alus» un «Iļģuciema kvass».

«Ādažu čipsu» ražošanā tiek izmantotas īpaši piemērotas kartupeļu šķirnes - «Saturna», «Marlen», «Lady Rosetta» un «Lady Claire».

Uzņēmuma produkcija ar zīmolu «Taffel» tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

«Latfood» apgrozījums 2010. gadā bijis 8,98 miljoni latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA «Lursoft» informācija. Tas ir par 5,9% vairāk nekā 2009. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 8,48 miljonus latu. Kompānija 2010. gadu noslēgusi ar 234 539 latu peļņu salīdzinājumā ar 69 084 latu zaudējumiem 2009. gadā.

Aizvadītā gada finanšu rādītājus uzņēmums vēl nav publiskojis.