Drukāt šo lapu
12.12.2011 16:50

Mode mainās un egles līdz ar to

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"No cilvēku izvēles viedokļa pie mums populārākās ir sudrabegles, parastās egles formas Olendorfa (Ohlendorffii), Kanādas un Serbijas egles," stāsta kokaudzētavas "Baltezers" vadītājs Varis Kazaks. "No cilvēku izvēles viedokļa pie mums populārākās ir sudrabegles, parastās egles formas Olendorfa (Ohlendorffii), Kanādas un Serbijas egles," stāsta kokaudzētavas "Baltezers" vadītājs Varis Kazaks. Foto autors: Agnese Dzene

Pirmssvētku laiks kokaudzētavas darbiniekiem ir viens no skaistākajiem, jo ģimenes nāk izvēlēties savu Ziemassvētku eglīti. Cilvēki gatavojas svētkiem, un nosakņojums ir pavisam citāds nekā ikdienā, atzīst kokaudzētavas "Baltezers" vadītājs Varis Kazaks.

Nākamgad kokaudzētavai būs jau 40 gadi. Lai gan pašos pirmsākumos "Baltezerā" lielos daudzumos bijušas tikai egles un priedes, kas paredzētas mežu atjaunošanai un šo gadu laikā uzņēmums ievērojami audzis, savas svētku eglītes meklējumos cilvēki joprojām dodas uz kokaudzētavu "Baltezers". "Mēs koncentrējamies uz dzīvo eglīšu tirdzniecību dārziem un apstādījumiem. Tās var iegādāties laikus, glabāt ārā vai kādā ēnainā un mitrā vietā un ienest iekšā tikai uz svētkiem. Grieztas egles pie mums var dabūt tikai pēc pasūtījuma," paskaidro V. Kazaks.


Izvēlas mazas un kompaktas

Kokaudzētavas piedāvājumā ir visdažādāko šķirņu egles, bet uz svētkiem cilvēku izvēle ir stipri vienveidīga, atzīst uzņēmuma vadītājs. "No cilvēku izvēles viedokļa pie mums populārākās ir sudrabegles, parastās egles formas Olendorfa (Ohlendorffii), Kanādas un Serbijas egles. Standarta variants, protams, ir parastās egles, kas aug mežā, bet tādas pie mums nav. Tām ir arī mazāka cena, bet tiem, kas vēlas kaut ko īpašāku, tiek piedāvātas dekoratīvās egles," stāsta V. Kazaks. Daudzi cilvēki, kam nav savs piemājas dārzs, uz svētkiem dzīvokļos ņem mazās pundureglītes. Tāda ir pēdējo gadu tendence, skaidro V. Kazaks. "Apmēram pirms pieciem gadiem visi ļoti gribēja apmēram pusotra metru augstas sudrabegles, bet pamazām tā tendence mainās un cilvēki atgriežas pie tradicionālajām zaļajām eglēm. Piemēram, Olendorfa egles, kas ir parastās egles kompaktā forma, izkonkurējušas sudrabegles. Tās neaizņem daudz vietas, ir skaistas un ērtas," stāsta kokaudzētavas vadītājs. Lai gan egles tiek pārdotas visu gadu, Ziemassvētkiem gatavojas īpaši un pieprasītākās egles pārdošanai sagatavo vairāk.
"Rīgā populārākās noteikti ir grieztās, zaļās egles, kas aug mežā, bet pie mums no dzīvajām vairāk izvēlas pundurformas, nedaudz mazāk sudrabegles un Serbijas egles. Bet no grieztajām eglēm visbiežāk izvēlas no Dānijas, Polijas, Vācijas ievestās baltegles. Tām ir ļoti skaista skuja un liels pluss, ka nebirst skujas. Arī adventes vainagos izmantoti zari turas ilgi," stāsta kokaudzētavas vadītājs. Baltegles Latvijā nevarot kvalitatīvi izaudzēt, jo tās ļoti cieš no salnām, saules apdegumiem un izaug kroplas. Vietējās šur tur esot pieejamas, bet tām nav tik blīvs vainags, tāpēc arī nav tik lielas piekrišanas, skaidro V. Kazaks.

Pēc tam var stādīt dārzā

Kad svētki nosvinēti, kokaudzētavā iegādātās egles podiņos var stādīt zemē. "Ja zeme nav sasalusi, to var darīt uzreiz. Vai arī var vienkārši izlikt laukā, no tiešiem saules stariem aizsegtā vietā, tā, lai mitrums tiek klāt. Mums pašiem egles visu laiku stāv ārā un tā arī pārziemo. Daudzi egles grib likt siltumnīcā, bet biežākā problēma ir, ka martā kļūst siltāks, saule silda, egle izžūst un aiziet bojā. Un egles pat labāk stādīt rudenī, kad pietiekami daudz mitruma, nekā pavasarī, kad jau kļūst karsts," skaidro V. Kazaks. Pēdējos gados iecienītās Olendorfa šķirnes egles ļoti piemērotas ir arī dārzam, jo neaug ļoti lielas – līdz trim metriem. "Šīs egles ļoti lēni aug. Parasti dārzos ir problēma, ka egle aizņem daudz vietas, tāpēc tās var stādīt tikai, kur lielāka platība. Mazos dārzos lielajām sudrabeglēm nav vietas, bet Olendorfa egles ar savu izmēru ir diezgan piemērotas," stāsta V. Kazaks. Koniskās un Olendorfa egles tiek pavairotas no spraudeņiem, tāpēc to forma ir ļoti noturīga. Tādā veidā notiek it kā klonēšana un tiek iegūta identiska forma bez īpašas cirpšanas. "Notiek perfekta ģenētikas kopēšana kā dvīnīšiem vai trīnīšiem. Bet sudrabegles ir audzētas no sēkliņām, un tie bērniņi var būt dažādi. Viens lielāks, viens mazāks, viens blonds, viens ruds. Lai iegūtu kompaktāku vainagu, apgriež sānu zarus. Visi jau grib perfektas egles, bet, dabīgā veidā augot, vainags var būt ļoti skrajš, plats un dekoratīvi slikti izskatīties," stāsta V. Kazaks.

Visiem pa kabatai

Kokaudzētavas saimnieks stāsta, ka mazās eglītes aug ļoti ilgi un nepieciešami astoņi līdz desmit gadi, lai sasniegtu vidēju lielumu. "Tā kā egle aug ļoti lēni, tai vajadzētu maksāt vairāk, nekā tā šobrīd maksā, bet, ņemot vērā kopējo finanšu situāciju valstī, daudzi nevarētu atļauties maksāt vairāk. Tāpēc cenu politiku esam izveidojuši tādu, lai egles būtu pieejamas ikvienam, nevis tikai izredzētajiem," atklāj V. Kazaks. Vislētākās ir parastās egles, kas aug Latvijas mežos, bet kokaudzētavā tās nepārdod. No lielajām, šķirņu eglēm vislētākās ir divmetrīgās Serbijas egles, kas maksā Ls 8,40. Vizuāli tās izskatās pēc parastām eglēm, tikai ar skaistāku skuju – virspuse zaļa, apakšpuse sudrabota. Atkarībā no lieluma dažādu egļu vidējā cena svārstās no pieciem līdz divpadsmit latiem. Par astoņiem, desmit latiem var iegādāties vidējo lielumu, kas arī ir vislielākā cieņā. Pavisam mazās koniskās pundureglītes litra podiņos var nopirkt par latu un dažiem santīmiem. "Nesen uz Spāniju četras mazās aizceļoja, citreiz bankas no mums ir ņēmušas – saviem darbiniekiem katram uz galda kā dāvana svētkos. Un ar iespēju pēc tam vēl izaudzēt. Katrai gaumei var piemeklēt kaut ko atšķirīgu," stāsta V. Kazaks.

Jāuztur mitrums

Jo īsāks periods no zāģēšanas līdz istabai, jo ilgāk iespējams saglabāt skujas, tāpēc egles griežam tikai pēc pasūtījuma, stāsta V. Kazaks. Grieztā eglīte mājās jāieliek statīvā, tā, lai stumbra apakšējā daļa būtu ūdenī. Var, protams, iztikt arī bez ūdens, bet tad egle ātrāk nokalst un tai nobirst skujas, skaidro V. Kazaks. "Sabiedriskās vietās, kur egli uzstāda laikus pirms svētkiem, mitrums ir īpaši nepieciešams, lai varētu izturēt līdz jaunajam gadam. Bet dzīvajai eglei zem podiņa jāliek paliknis; vislabāk tajā liet ūdeni un skatīties, cik egle pati uzsūc. Arī dabā egle no zemes uzsūc tik daudz, cik viņai vajag. Ja pārlej, saknes var pūt, tāpēc istabā, ziemas laikā vispār augus neiesaka bieži laistīt. Labi arī, ja skujas pamitrina. Protams, nedrīkst likt pie karstiem radiatoriem. Siltās iekštelpās mēs rekomendējam egli turēt ne vairāk kā desmit dienas, ja vēsas telpas, var līdz divām nedēļām," atklāj V. Kazaks. Pēc tam egli varot turēt ārā, kādā aizēnotā vietā vai vēsā koridorā, kamēr zeme atlaižas. Ja vēl janvārī ir silts laiks, tad var arī pavasari negaidīt un uzreiz stādīt.