Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 15% no IKP (pieaugums par 2,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014.gadu), savukārt Igaunijā - 14,9% no IKP (kāpums par 1,7 procentpunktiem).
Pēc pētījuma datiem, lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).
Savukārt Igaunijā lielāko ēnu ekonomikas daļu veido aplokšņu algas (59%), kam seko neuzrādītie ienākumi un neuzrādītie darbinieki - attiecīgi 20,7% un 20,3%. Arī Lietuvā lielāko ēnu īpatsvaru veido aplokšņu algas (42,3%), seko neuzrādītie ienākumi (38%) un neuzrādītie darbinieki (19,7%).
Pēc pētījuma datiem, kukuļdošanas līmenis (ieņēmumu daļa, kas tiek tērēta maksājumiem, lai "nokārtotu lietas") Latvijā samazinājies par 2,2 procentpunktiem, 2015.gadā sasniedzot 7,6% līmeni. Lietuvā tās kāpis no 10,2% līdz 12,7%, savukārt Igaunijā sarucis no 3,4% līdz 3%.
Latvijā sarucis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars no visiem komersantiem (no 5,6% līdz 5,2%), savukārt Lietuvā tās kāpis no 5,2% līdz 7,3%. Igaunijā nelegālo uzņēmumu īpatsvars 2015. gadā biji 5,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā.
Komentējot pētījuma reuzltātus, tā autors SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra Arnis Sauka sacīja, ka Latvija turpina attīstīties pareizā virzienā, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ir atgriezies 2012. gada līmenī, kad bija zemākais ēnu ekonomikas īpatsvars, kopš tiek veikts attiecīgais pētījums.
Pēc viņa teiktā, problemātiskākā joma Latvijā joprojām ir būvniecības nozare (40%), tāpēc atzīstami vērtējama lielo celtniecības uzņēmumu iniciatīva parakstīt memorandu ar valsti par ēnu ekonomikas apkarošanu šajā sektorā. Seko mazumtirdzniecība (24,9%), pakalpojumu sektors (19,9%), ražošana (19,7%) un vairumtirdzniecība (19%). Arī pārējās Baltijas valstīs tieši būvniecības nozare ir problemātiskākā ēnu ekonomikas jomā.
Ģeogrāfiskā dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir Rīgā (29%) un Kurzemē (28,9%). Seko Latgale (18,2%) un Vidzeme (15,6%), savukārt labākā situācija 2015. gadā bijusi Zemgalē (14,7%).
Runājot par iemesliem, kas veicina ēnu ekonomiku, Sauka, klāstīja, ka pērn ir nedaudz uzlabojies uzņēmēju vērtējums par Valsts ieņēmumu dienesta darbu, taču joprojām Latvijā ir augstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku un biznesa likumdošanu starp Baltijas valstīm. Savukārt lielāka tolerance pret ēnu ekonomiku ir Lietuvā - Latvijā un Igaunijā tā ir salīdzinoši mazāka.
Sauka arī vērsa uzmanību, ka Latvijā krievvalodīgie biežāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā latviešu valodā runājošie, tāpēc būtisks jautājums ir par sociālo integritāti un tās ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo arī piederības sajūta valstij ir viens no faktoriem, kas liek vai neliek maksāt nodokļus.
Pētījuma autori ēnu ekonomikas mazināšanai iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, noteikt taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju viedokļa, kā arī uzlabot pārredzamību nodokļu izlietojumā. Iesaistīšanos ēnu ekonomikā samazinātu arī lielāka iespējamība, ka pārkāpums tiks atklāts.
Atbilstoši SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījumam 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 23,5% no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā. Atbilstoši pētījuma datiem Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010. gadā (38,1% no IKP), bet zemākais - 2012. gadā (21,1%).