Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma, pavēstīja Saeimas preses dienestā.

Izmaiņas likumā rosinātas, lai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem saglabātu draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, teikts likumprojekta anotācijā.

Saeimas sēdē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis atzīmēja, ka patlaban iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā, un šāda situācija nākotnē varētu radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam, kā arī ietekmēt pašvaldību budžetus. "Problēmas ir, bet mums ir labas iespējas tās risināt, tāpēc likumprojekts ir jāpilnveido," piezīmēja komisijas vadītājs.

Kā vienu no risinājuma virzieniem K. Šadurskis minēja nepieciešamību diskutēt, vai noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem uzņēmumi arī pēc trīs gadu perioda varētu saglabāt deviņu procentu nodokļa likmi. Tāpat nepieciešams noteikt, kādās nozarēs var piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kā arī paredzēt pārejas periodu, kurā mikrouzņēmumiem par saviem darbiniekiem ir jāuzsāk maksāt likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas.

2013. gadā veiktās izmaiņas likumā paredz pakāpenisku nodokļa palielināšanu līdz 15 procentiem 2017. gadā. Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11 procenti gadā.