Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu". EM jau iepriekš atzinusi, ka, piemērojot subsidētās enerģijas nodokli (SEN) koģenerācijas stacijās saražotajai elektroenerģijai, vairumā gadījumu būs ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu. Jaunā nodokļa ieviešana varētu ietekmēt siltumenerģijas gala tarifus vismaz 18 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. No Pierīgas tas varētu skart tādas apdzīvotas vietas kā Ādaži, Salaspils, Sigulda un Inčukalna novada pilsētu Vangažus.

Piebilstams, ka, reaģējot uz EM izplatīto paziņojumu, uzņēmuma "Ādažu namsaimnieks" valdes loceklis Juris Krūze norādīja, ka Ādažos apkures tarifi netiks paaugstināti.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes – 15 % dabasgāzes stacijām, 10 % atjaunojamo energoresursu stacijām un 5 % stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.
Paredzams, ka laikā no 2014. līdz 2017. gadam subsidētās enerģijas nodokļa iemaksas budžetā būs 105,6 miljoni latu jeb 150,3 miljoni eiro.

Plānots, ka ar SEN apliekami tie elektroenerģijas ražotāji, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu, kā arī tie enerģijas ražotāji, kas saņēmuši līdzvērtīgas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās (t. i., 14 vēja elektrostacijas, kuras elektroenerģijas ražošanu sāka līdz 2002. gadam decembrim). Nodoklis tiks piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tam līdzvērtīga iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Paredzēts, ka EM ir atbildīga par publiska reģistra administrēšanu, kurā tiek atainota informācija par komersantam piemēroto nodokļa likmi, ko subsidētās enerģijas nodokļa administrēšanā izmanto VID un AS "Latvenergo". EM norāda, ka subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana kopumā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, dodot pozitīvu signālu gan enerģijas ražotājiem, gan lietotājiem, tostarp Latvijas uzņēmumiem, kuriem elektroenerģijas cena tirgū ir viens no to konkurētspēju noteicošajiem faktoriem.

Sagaidāms, ka nodoklis tiks ieviests uz laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada beigām, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiek panākts obligātā iepirkuma komponentes ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. "Jau šogad pavasarī sāktais darbs pie atbalsta intensitātes pārskatīšanas tiek turpināts, tomēr, ņemot vērā tās juridisko un tehnisko sarežģītību, paredzams, ka elektroenerģijas cenu samazinošs efekts lietotājiem varētu būt jūtams tikai 2015.–2016. gadā. Turpretī subsidētās enerģijas nodoklis ir juridiski korekts risinājums, kas pietiekami ātrā un efektīvā veidā ļauj apturēt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu jau no 2014. gada," norāda ministrija.

Vienlaikus subsidētās enerģijas nodoklis nodrošinātu līdzekļus atbalstam, kura mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju arī pēc elektrības cenas izmaiņām tiktu nodrošināts sociālā atbalsta instruments, kas saglabātu maksājumus "Latvenergo" Starta tarifa līmenī (8,18 santīmi par kilovatstundu). 

Paredzēts, ka līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no subsidētās enerģijas nodokļa. Savukārt atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju administrēs pašvaldības. Īstenojot šo sociālā atbalsta instrumentu un izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā tiktu plānota 2014. gada pavasarī, izvairoties no sociāli nelabvēlīgām sekām.