Drukāt šo lapu
21.08.2013 13:34

Bērziņš: FM prasības Jūrmalas domei par Ķemeru sanatoriju ir pretrunā ar maksātnespējas likumu

Autors  Imants Liepa
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Latvijas Universitātes lektors un bijušais Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Latvijas Universitātes lektors un bijušais Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. www.foto.lu.lv

Finanšu ministrijas (FM) izvirzītās prasības Jūrmalas domei kredīta saņemšanai Ķemeru sanatorijas iegādei ir klajā pretrunā ar maksātnespējas likuma normām, norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes civiltiesisko zinātņu katedras lektors un maksātnespējas likuma eksperts Gaidis Bērziņš.

Kā uzsver eksperts, FM Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmums, ka Jūrmalas pilsētas dome saņems Valsts kases aizņēmumu tikai tad, kad Ķemeru sanatorijas ēkas tiks atbrīvotas no esošajiem apgrūtinājumiem (nekustamajam īpašumam ir ķīlas apgrūtinājums komerciestādē), nav iespējams maksātnespējas procesa ietvaros.

Likums nosaka kārtību, kādā veidā maksātnespējas procesā tiek dzēsti apgrūtinājumi. Loģiski un saprotami, ka hipotēka tiek dzēsta tikai tad, kad kreditors ir saņēmis apmierinājumu jeb naudu," skaidro G. Bērziņš. Tātad pirms iegādes hipotēkas noņemšana ir neloģiska un no maksātnespējas procesa puses nav tiesiski pamatota, ja nu vienīgi nodrošinātais kreditors pats labprātīgi atsakās no nodrošinātā kreditora statusa, kas būtu neloģiski, norāda eksperts un piebilst, ka ir veidi, kādā visām pusēm nodrošināties darījumā, piemēram, darījuma konta atvēršana.

Tāpat G. Bērziņš norāda uz absurdo prasību Jūrmalas domei izvērtēt Ķemeru sanatorijas īpašnieka mantinieku pārstāvja zvērinātu advokātu biroja "Raidla, Lejiņš & Norcous" vēstulē minētajam par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā un kreditoru prasījumu neievērošanu. "Nav saprotams, kāds statuss ir šīm personām maksātnespējas procesā. Ja viņi nav kreditori, tad ir nepamatoti atsaukties uz trešajām personām, kurām, iespējams, nav statusa šajā procesā," uzsver eksperts. 

Jau ziņots, Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē par Jūrmalas pilsētas domes iesniegumu ņemt aizņēmumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei tika nolemts atbalstīt pieprasījumu, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, teikts Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Pamatojoties uz padomes lēmumu, Jūrmalas pilsētas dome saņems Valsts kases aizņēmumu tikai tad, kad Ķemeru sanatorijas ēkas tiks atbrīvotas no esošajiem apgrūtinājumiem (nekustamajam īpašumam ir ķīlas apgrūtinājums komerciestādē), pašvaldība iesniegs apliecinājumu, ka darījums pilnībā atbildīs normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā. Tāpat Jūrmalas domei jāiesniedz izvērtējums zvērinātu advokātu biroja "Raidla, Lejiņš & Norcous" vēstulē minētajam par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā un kreditoru prasījumu neievērošanu.

Tāpat pašvaldībai arī ir jāiesniedz informācija par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru kompleksa uzturēšanai, sniedzot pārliecību, ka pašvaldība būs spējīga nodrošināt nepieciešamo finansējumu no sava budžeta. 

Savukārt Jūrmalas dome ir apliecinājusi, ka šogad no pašvaldības budžeta Ķemeru sanatorijas ēkas apsaimniekošanai var tērēt 236 tūkstošus latu un neprasīs naudu no valsts. 

Uz FM izvirzīto nosacījumu neloģiskumu un absurdumu norādījis arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.