Ekonomists ir pārliecināts, ka iecere par eiro ieviešanu nav jāatmet pavisam, vienkārši jāatliek uz vēlāku laiku, kad Latvija būs atkopusies no ekonomiskās krīzes un palielinājusi eksporta rādītājus. Pretējā gadījumā to gaida Grieķijas un citu Dienvideiropas valstu liktenis. "Tām Eirozonas valstīm, kurām bija un arī tagad ir spēcīgs eksports, viss ir kārtībā, bet tās, kurām imports ir bijis lielāks par eksportu, tagad ir lielas problēmas," norāda J. Ošlejs, piebilstot, ka Latvija diemžēl ir pieskaitāma pie tām valstīm, kuru imports pārsniedz eksportu: "Nedomāju, ka šis būtu īstais brīdis, kad pievienoties eiro."

Tā kā 2014. gadā vienotā Eiropas valūta nonāks Latvijas iedzīvotāju maciņos, ekonomists neslēpj, ka saskata tajā nopietnus riskus. "Mēs jau redzam, ka valstis ar līdzīgu ekonomisko struktūru kā Latvijaieirozonā neizbēgami ir piedzīvojušas problēmas, piemēram, Spānija, Portugāle un Grieķija. Piemēram, Spānija pašlaik ir tikpat bagāta, kāda tā bija pirms pievienošanās vienotajai valūtai, taču citām valstīm dzīve tajā pašā laikā ir gājusi uz augšu," uzskata J. Ošlejs.

Ekonomists ir pārliecināts, ka solītās un cerētās izaugsmes vietā mūsu valsti gaida stagnācija. "Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Algas paliks tajā pašā līmenī, bet cenas arvien palielināsies. Tas nozīmē tikai vienu – ekonomiskā situācija daudziem var pasliktināties," lēš ekonomisko procesu vērotājs.

Tā vietā, lai eiro ieviešanu jau 2014. gadā izvirzītu par virsmērķi, valdībai vajadzētu domāt, kā stiprināt eksporta kapacitāti. "Tikai tad, kad būsim to panākuši, varam cerēt, ka Latvija būs spēcīga eirozonas valsts," tā J. Ošlejs. Turklāt viņš nepiekrīt uzskatam, ka, paturot vēl kādu laiku mūsu nacionālo valūtu, slīgsim arvien lielākā nabadzībā: "Ir valstis, kuras nav atteikušās no savas nacionālās valūtas un tāpat piedzīvo izaugsmi."