Arī pati iestāde ir to skaitā, kuru pastāvēšanas lietderība valsts pārvaldes reformas kontekstā tiek apšaubīta.

Apjomīga un sazarota ar kultūru saistītās informācijas pārvaldības sistēma kultūras pieejamības veicināšanai un kultūras daudzveidīgai klātbūtnei globālajā tīmeklī – ar šādu kalambūru 2010. gadā tika pieteikta Latvijas digitālās kultūras kartes projekta īstenošanas nākamā kārta. Izmaksu ziņā grandiozo projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Bila & Melindas Geitsu fonds, kā arī Latvijas valsts.

Taču, noslēdzoties projekta ieviešanai, izrādās, kultūras karte noderīga vien nozares iestāžu vadītājiem atskaišu iesniegšanai un ministrijai – statistikas apkopošanai, bet publiskajā sadaļā publikai faktiski nav ko darīt, kā vien bezgalīgi skatīties uz laika ritenīti. Kopumā rodas iespaids, ka šis ir tāds neveiksmīgs izziņu birojs ar neaktuālu vai trūcīgu informāciju. Pat sadaļa "Par portālu" stāv tukša.

Direktors Armands Magone un projekta vadītājs Jānis Ziediņš atzīst, ka portāls ir par lēnu, nav gana mūsdienīgs, taču tur neko nevarot darīt. Naudu neviens tajā vairs iekšā neguldīs, tāpēc publisko sadaļu tiek plānots vispār slēgt. Kultūras karte pildīšot tās pamatmērķi – kalpot par kultūras statistikas sistēmu. Tās jēga ir labāka plānošana, piemēram, ja blakus pagastos ir divi kultūras nami, jumtu remontēs tam, kurā vairāk publikas.

Tomēr ir kāda problēma, proti, Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos tiek veikti pēcuzraudzības pasākumi, un īstenotajai iecerei jāturpina darboties atbilstoši sākotnējiem plāniem – kultūras kartes gadījumā līdz 2020. gadam. Bet visas neatbilstības tiek ņemtas laukā no projekta attiecināmajām izmaksām. Ja kāda funkcija nedarbojas, ja kāda sadaļa netiek ieviesta vai ja trūkst lietotāju, nauda jāmaksā atpakaļ. Un pašlaik, lai arī formāli projekts skaitās pabeigts, pastāv iespēja, ka valstij nāksies Eiropas naudu vismaz daļēji atmaksāt.

Ar e-projektiem – kā pa celmiem

Jāatgādina, ka 100% apmērā tas ir noticis cita digitālā projekta "Skolas.lv" gadījumā. Tas gan maksāja vēl krietni dārgāk – nevis miljonu eiro, bet četrus ar pusi, un vienīgais, kas tagad atlicis no šīs bezjēdzības, ir e-pasta sistēma. Eiropas naudas tērēšanas uzraugs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atzīst, ka vairākos valsts īstenotos digitālajos projektos vērojamas nelāgas paralēles. Kā norāda iestādes pārstāve Daiga Reihmane, arī "E-veselības" ieviešanā iet kā pa celmiem – visi termiņi pārtērēti, izstrādāti pakalpojumi, kas netiek lietoti: "Tas ir mūsu sāpju bērns."

Savukārt kultūras kartes būvēšanas gaitā finanšu korekcijas piemērotas jau vairākkārt. Divos pakalpojumu iepirkuma līgumos attiecīgi 25 % un 10 % apmērā no noslēgtā līguma. 125 tūkstoši latu un 3,4 tūkstoši eiro. Projekta noslēguma fāzē 2015. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veica sistēmas funkcionalitātes pārbaudi, konstatējot, ka vairāki e-pakalpojumi nav pieejami vai netiek izmantoti. Tika anulēti vēl 12 tūkstoši eiro.

Bet arī tas vēl nav viss. Kā norāda CFLA: "Funkcionalitātes pārbaudē tika konstatēti arī citi trūkumi, kuru novēršanas gaita, atlikto darbu realizēšana un e-pakalpojumu darbība jāvērtē projekta pēcuzraudzības periodā. Kopš 2015. gada rudens ievērojams progress nav panākts."

Te gan arī jautājums par VARAM veiktās pārbaudes kvalitāti – tā izpaudusies kā aiziešana uz KISC biroju un informācijas sistēmas atvēršana datorā. Investīciju uzraudzības departamenta vadītāja Diāna Stūrmane skaidro, ka ministrijai kā atbildīgajai iestādei tikai jākonstatē sistēmas esamība. Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks piebilst, ka atšķirībā no kultūras kartes, "Skolas.lv" tā arī nekad funkcionāli nepierādīja, ka spēj darboties. Tātad abas situācijas nav tieši salīdzināmas. Taču iespēja, ka par kļūdām vēl nāksies maksāt, pastāv. Tas esot atkarīgs no CFLA lēmuma.

Vainīga esot CFLA un ministrija

1. jūnijā KISC bija jāiesniedz atskaite CFLA – skaidrojumi un pārskats par izstrādātās informācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību un lietojamību. Pēc tam uzraugs lems, vai kādas no veiktajām izmaksām nav veiktas neatbilstoši un vai nav piemērojamas vēl kādas finanšu korekcijas. Taču noteiktajā datumā pārskats nav iesniegts un KISC direktors arī nepaskaidro, kāpēc. Vien pasmejas.

Kultūras karti viņš uzskata par sekmīgi funkcionējošu projektu: "Sasniedzamos rezultātus mēs izpildām." Sadaļas, par ko veiktas finanšu korekcijas, Kultūras ministrijai vairs neesot nepieciešamas – ne kultūras interešu izglītības kopu reģistrs, ne piešķirto apbalvojumu reģistrs. Arī sākotnēji nozīmīga lietotāju grupa – rajonu kultūras inspektori – krīzes laikā likvidēta. Iestādes vadītājs met akmeni CFLA un arī savas ministrijas dārziņā: neatbilstību korekcijas tiek noteiktas subjektīvi un kopumā – KISC projekti kultūras ministrus, kas pa šiem gadiem nomainījušies vairākkārt, īpaši neinteresē.

Lūgta komentēt savas padotības iestādes sekmes digitālo projektu ieviešanā, ministrija atsūta vien paša KISC sagatavotu informāciju par Latvijas digitālās kultūras kartes lietotājiem un statistiku. 550 apmeklētāju dienā veicot 1100 iekšlapu apskates. Ir reģistrēti 5098 informācijas sistēmas lietotāji, kas aktualizē informāciju par savā pārraudzībā esošajiem 14 509 kultūras nozaru objektiem. Gadā lapas tiekot apskatītas līdz pat miljons reižu. Pie tik necila ikdienas apmeklējuma un publiskajā sadaļā piedāvātā satura šāds rādītājs ir apbrīnojams.

Digitālā kultūras karte nav vienīgais KISC īstenotais projekts, kurā konstatētas neatbilstības. VARAM sniedz informāciju kopumā par sešiem problemātiskiem projektiem. Piecos no tiem konstatēto neatbilstību summa ir 591 068 eiro. Sestajā, kas ir pārrobežu projekts, – vēl 756 eiro, ko nācās izņemt no gala atskaites.

Priekšā likvidācija

Kopējā korekcijas summa KISC īstenotajos projektos veido aptuveni 5 %. CFLA norāda, ka pret projektu vērtību tas nav nekas ārkārtējs. Kļūdas mēdz gadīties dažādos projektos un ne tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Parasti tās ir nepareizi veiktas iepirkuma procedūras, nesasniegti mērķi, kādas nepaveiktas darbības.

KISC direktors Armands Magone gan klāsta, ka nekad nav piekritis projektu uzraugu konstatētajām neatbilstībām: "Trīs gadus bezmērķīgi pavadījām, rakstot vēstules. Taču pārsūdzības iespēju nav." Viens uzrēķins saņemts, piemēram, tāpēc, ka visiem apmācības semināra dalībniekiem netika iedota apmeklējuma veidlapa, kur parakstīties. Formāli – kļūda.

Par trešdaļmiljonu eiro neskaidrība ir joprojām. Neatbilstība iepirkuma procedūrā konstatēta projektā "Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana (2. kārta)". 2015. gada 10. marta protokollēmumā Ministru kabinets norāda, ka, "īstenojot projektu, nav konstatēti pārkāpumi, uzskatīt par atgūtiem projekta ietvaros konstatētos neatbilstošos izdevumus 374 798,32 EUR apmērā".

Arī Iepirkumu uzraudzības birojs toreiz nekādus pārkāpumus nesaskatīja un komersantu sūdzības nesaņēma. Tomēr ERAF datu sistēmā šī neatbilstība joprojām nav dzēsta. Tātad CFLA brīdinājums arī attiecībā uz šo summu paliek spēkā: "Uzraugošā iestāde, izvērtējot pārkāpuma nozīmību, tā ietekmi un finansiālās sekas, lemj par neatbilstības noteikšanu un piemērojamām finanšu korekcijām."

Pašlaik valdībā turpinās darbs pie Valsts pārvaldes reformu plāna, un viena no tā sadaļām ir ļoti mazo iestāžu reorganizācija vai likvidācija. Kultūras sistēmu informācijas centrā strādā 21 cilvēks. "Mēs esam unikāla un laba iestāde," saka direktors, tomēr ar šādu argumentu var izrādīties par maz, lai izvairītos no pievienošanas kādai lielākai struktūrvienībai vai pat likvidācijas. Mazo iestāžu lietderību pašlaik izvērtē Valsts kontrole. Ja KISC tiks likvidēts, vēl pirms no tā budžeta tiks ieturētas Eiropas fondiem radītās nepamatotās izmaksas, šis nelāgais mantojums tiks nodots iestādes pienākumu un saistību pārņēmējam.


Publikācijas pirmavots "Diena"