Šādas pārdomas pauž politisko procesu analītiķis Jānis Grigalis, kurš savulaik bija kādreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas palīgs un tulks un piedalījās tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu organizēšanā.

Pēdējā gada laikā strauji augusi ķīniešu interese par Latvijas nekustamajiem īpašumiem un iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem (PMLP), šogad līdz 18. septembrim, veicot ieguldījumu nekustamajā īpašumā, termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā izsniegtas 186 Ķīnas pilsoņiem. Ķīniešu skaita pieaugums ir viseksplozīvākais – 2010. gadā programmā bija pieteikušies tikai divi cilvēki, nākamajā gadā – 16, pērn – 118, bet šogad līdz augustam skaits jau dubultojies, atsaucoties uz PMLP datiem, raksta žurnāls "Ir".

Ķīnas vēstniecības padomnieks tirdzniecības un ekonomiskajos jautājumos Lju Džuns apgalvo, ka ķīniešu interese par mūsu valsti ir privāta iniciatīva un nav saistīta ar kādām valsts atbalstītām programmām. Tomēr J. Grigalis ir pārliecināts, ka tas viss notiek ar Ķīnas valdības akceptu, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Ķīnas izceļot iespējams tikai ar īpašu valsts atļauju, turklāt arī pēc apmešanās jaunā mītnes zemē Ķīna saglabājot kontroli pār savu pilsoni.

J. Grigalis lēš, ka turīgie ķīnieši uz Latviju nedodas, tie jau paguvuši izvērst savus īpašumus un biznesus ievērojami turīgākās pasaules valstīs. Savukārt uz mūsu valsti brauc ne pārāk turīgi Ķīnas iedzīvotāji, kuriem nemaz nav tik vienkārši sakrāt nepieciešamos 50 tūkstošus latu īpašuma iegādei, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju. Viņš secina, ka ķīniešiem ir iespēja saņemt finansējumu no īpašiem Ķīnas fondiem, kuros ar valsts akceptu un kontroli nonāk privātais kapitāls, lai to tālāk izmantotu ķīniešu ekspansijai pasaulē.

Par to, ka pastāv īpaša Ķīnas lauksaimniecības ministrijas programma lauksaimniecības zemes ieguvei citās valstīs, vēsta resursi internetā. Piemēram, vietnē www.realt5000.com.ua rakstīts, ka Ķīnas Tautas republikas valdība rosina lauksaimniekus iegādāties lauksaimniecības zemi ārvalstīs. Īpaša valsts programma, ko izstrādājusi šīs valsts Lauksaimniecības ministrija, mudinot Ķīnas uzņēmumiem iegādāties vai īrēt zemes ārvalstīs. Ķīnas iestādēm, pamatojoties uz tendencēm pasaulē paaugstināt pārtikas cenas, plāno paplašināt savas lauksaimniecības zemes citās valstīs.

Arī uz Latviju pārcēlušies Ķīnas iedzīvotāji apliecina, ka viņus interesē Latvijas lauksaimniecības zeme. Lai gan pārsvarā ķīnieši iegādājas dzīvokļus, intervijā krievu laikrakstam "Vesti segodnja" ķīniešu uzņēmējs Dai Dže atzinies, ka nebūt ne dzīvokļi interesē ķīniešus, bet gan lauksaimniecības zeme un pat rūpnīcu grausti. Viņam esot pazīstami draugi, kas jau tagad Ķīnā tirgo Latvijā izaudzētu ekoprodukciju.

J. Grigalis ir pārliecināts, ka ķīniešus interesē Latvijas ekoloģiski tīrā lauksaimniecības zeme, lai uz tās ar ķīniešu darbaspēku audzētu pārtiku, ko sūtīt uz savu dzimteni. Turklāt nākamgad tiks atvērts zemes tirgus, kas ļaus arī ārzemniekiem pa tiešo pirkt Latvijas lauksaimniecības zemi.

Nekustamo īpašumus kompānijas ziņo, ka ķīniešu iegādāto īpašumu skaits šogad audzis astoņas reizes. Pēc firmas "Rent in Riga" aptaujas datiem, tikai aptuveni 25 % Latvijā nekustamos īpašumus iegādājušies ķīnieši paši dzīvo vai plāno tajos dzīvot, pārējie pircēji iegādātos īpašumus gatavojas vai ir jau izīrējuši. Turklāt ķīnieši mēdzot iegādāties uzreiz divus dzīvokļus – vienu paša dzīvošanai, bet otru izīrēšanai. 70 % īpašumu esot iegādāti Rīgā vai tās apkārtnē, bet pārējie citur Latvijā.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?