"Mainu divas Dziesmu un deju svētku biļetes pret trīsistabu dzīvokli Vecrīgā," – šādi un līdzīgi joki klejo internetā kopš sestdienas, kad tirdzniecībā nonāca biļetes uz simtgades Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Uz 94 tūkstošiem pieejamo biļešu pieprasījums bija aptuveni miljons.

27. februārī Ministru kabinets nolēma pārskaitīt vairākām pašvaldībām kopumā 270 202 eiro, lai segtu faktiskos izdevumus, kas radušies 2017. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus personām, kuras alkohola reibumā atradušās bezpalīdzības stāvoklī. Pierīgā summas ļoti dažādas.

Tuvojoties mēneša beigām, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja februārī pirms desmit, divdesmit, piecdesmit un septiņdesmit gadiem.

Kamēr pagājušajā nedēļā lielākās daļas sabiedrības uzmanība, šķiet, bija pievērsta "bankgeitai", tikmēr jau atkal palika nepamanīti daži patiešām būtiski notikumi kultūras jomā. Uz citu notikumu fona mēs bieži vien aizmirstam, ka tieši mākslinieki, kas nāk no Latvijas, ir tas, ar ko varam lepoties pasaulē.

Runājot par pēdējā laika notikumiem banku sektorā, gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norādījuši uz nepieciešamību spodrināt Latvijas valsts reputāciju. Diemžēl nav sekojuši konkrētāki ieteikumi, kā šī procedūra būtu jāveic.

Pagājušajā nedēļā redakcija saņēma elektronisku vēstuli, kuras autors aicināja mudināt sabiedrību parakstīties par likumprojektu, kurš paredzētu neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli un tam piesaistīto zemi. Vēstījums – lai autors piedod! – šķita mazliet sasteigts un juceklīgs. Tomēr jautājums nopietns. Tāpat kā daudzi citi ar nodokļiem un nodevām saistīti jautājumi.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un kratīšana viņa dzīvesvietā, aizdomas par kukuļošanas darbībām šobrīd jau vairs nav nekāds jaunums. Vēl vairāk – grūti prognozēt, kas šai lietā būs tapis zināms nākamajā brīdī. Publiskajā telpā, sardoniski jokojot, jau izteicos, ka varbūt ieskanēsies pat balsis par godīga darba rūķa nomelnošanu un tādā garā...

Daudzi avoti, tostarp ikgadējais Ministru kabineta ziņojums Saeimai par "paveikto un iecerēto darbību", akcentē bezdarba samazināšanos Latvijā. Uzņēmēji sūrojas par darbaroku deficītu. Mazāk izgaismots fakts, ka darbinieku atalgojumu, it īpaši reģionos, bieži "aizmirst" pārskatīt atbilstoši optimistiskajiem ekonomikas rādītājiem.

Gribam to vai ne, bet nāk priekšvēlēšanu laiks, kad ar jaunu sparu atsāksies visdažādākie retorikas priekšnesumi, pirmām kārtām – šņukstoši vai vīzdegunīgi savus oponentus un arī vēlētājus kritizējoši, mazāk – savus gaišos mērķus un apņemšanās manifestējoši. Daži piemēri.