"Ziemā putniem dodam barību, lai apmeklētāji varētu papriecāties par putniņiem tepat acu priekšā. Savukārt kaķim pakārām kaklā zvaniņu, lai vāveres, kas kāpj zemē pēc čiekuriem, varētu dzirdēt, ka kaķis ir tuvumā, un uzmanītos," par saimniekošanu Ķemeru nacionālā parka teritorijā stāsta atpūtas bāzes "Valguma pasaule" vadītājs Viesturs Serdāns.

Vairākkārt dzirdēts, ka Latvijai nesokoties ar nedraudzīgo valstu spiegu izķeršanu. Pa brīdim igauņi, tad atkal leiši noziņo, ka aizturējuši kādu nozīmīgu "figurantu", kurš urķējies pa slepeniem papīriem un bildējis to, ko aizliedz ne tikai jaunā datu regula, bet arī daudz nopietnāki slepenības likumi.

Šobrīd mēs vēl nezinām, kā beigsies tā sauktās "Uzvaras svinības" Pārdaugavā un citur Rīgā, taču kopumā ir skaidrs – tā būs šovinistiska taurēšana, bravūrīga pāris apzīmētu un aprakstītu automobiļu jādelēšana pa Rīgas ielām, brēkšana par krievu valodas apspiešanu un asaraina puķu sniegšana dīvainiem "veterāniem".

Tuvojoties maija sākumam, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja aprīlī pirms desmit, divdesmit, piecdesmit un septiņdesmit gadiem.

Piektdien notiek Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongress, kurā tiks vēlēts jaunais organizācijas prezidents, jo šo amatu atstājis ilggadējais tās vadītājs Guntis Indriksons. Uz amatu pretendē Kaspars Gorkšs, Vadims Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš.

Pavisam drīz, jau šo sestdien, 28. aprīlī, notiks kārtējā Lielā talka. Notikums guvis plašu atbalsi visā valstī. Tas ir labi. Galvenā darbošanās talkā vēl arvien ir drazu savākšana, kas nav tik labi.

Jau šajā sestdienā visā Latvijā notiks Lielā talka. Skaidrojumu, kas tas ir, Vikipēdijā būs jāmeklē tikai retajam. Pirmā Lielā talka notika 2008. gada 13. septembrī, un tajā piedalījās aptuveni 50 tūkstoši talcinieku. Kopā tika savākti 260 tūkstoši maisu ar atkritumiem.

Pēdējo nedēļu laikā "Rīgas Apriņķa Avīze" saņēmusi vairākas lasītāju vēstules par haosu, ko izraisa automašīnu novietošana pie daudzdzīvokļu namiem Pierīgas novados.

Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos atkal uzvirmoja kaislības – šoreiz par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ideju pieņemt īpašu likumu Likteņdārza aizsardzībai un pēctecības nodrošināšanai. Pēc daudzu komentētāju domām, tas nozīmē tikai vienu – ka ar laiku šī pēc privātās iniciatīvas tapusī piemiņas vieta tiks uzturēta no mūsu nodokļiem.

Aizvadītajā gadā no valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem lielākos ienākumus esot guvis aviokompānijas "airBaltic" vadītājs Martins Gauss, elektronisko sakaru uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un mežsaimniecības uzņēmuma "Rīgas meži" vadītājs Aivars Tauriņš.