Redakcija

Visupirms – šeit redzamos miljardus nevajadzētu pieņemt par precīzu informāciju. Skaitļi tikai ilustrē tendences, par kurām dzird runājam jaunā Eiropas Savienības budžeta kontekstā. Proti – būšot valstis, kam naudas kohēzijas un citos maksājumos, visticamāk, būs mazāk. Savukārt citām valstīm Eiropas Savienības maksājumi varētu palielināties.

Viedais Zālamans esot teicis, ka pasaulē nav nekā jauna. Bet varbūt nemaz nav teicis. Katrā ziņā – vārdi tik loģiski un pilnīgi, ka varēja noderēt gan pirms tūkstošiem gadu, gan tagad – modernajā un mūsdienīgajā Eiropas Savienībā, piemēram, mērot jauno 2021.–2027. gada budžetu.

Kad sāku padziļināti mācīties valodniecību (šķiet, tas bija vidusskolas pēdējās klasēs), pirmā mācība, ko iegaumēju, bija par to, ka vārdi un jēdzieni ir cieši saistīti ar domāšanu.

Savās dzimtajās mājās ik pa brīdim novēroju situācijas, kad sētas putnu biotopu iztraucē vanags, piekūns vai kāds cits plēsējs, lūkojot pēc garšīgām pusdienām. Zīlītes, žubītes, mušķērāji sarīko lielu traci, bļaujot un kliedzot cik jaudas.

Rakstot šīs rindas, paveros apkārt darba kabinetā. Cik jauki! Mums tak' ir vēl tik daudz lietu, par kurām var rakstīt normatīvos aktus! Piemēram, noteikumi par krēsliem, par galdiem, skapjiem, palodzēm, lampām utt. Jo īpaši, ja var piekarināt birku – par nodokļu maksātāju naudu.

1.–2. jūnijā aprit tieši 30 gadu kopš savulaik Latvijas vēsturei ļoti svarīga notikuma – sanāksmes "Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos", kuras neformālais nosaukums – Radošo savienību plēnums – tolaik izpelnījās daudz lielāku popularitāti.

Tuvojoties mēneša beigām, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja maijā pirms desmit, divdesmit, piecdesmit un septiņdesmit gadiem.

No Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits mērāms simtos tūkstošu, tā ir nopietna problēma, un vismaz lozungu līmenī to respektē arī valsts. Tiek veidoti lielāka vai mazāka mēroga plāni un projekti, zinātnieki un pētnieki dažādos forumos vērtē, strīdas, iesaka...

Šodien Latvijā stājas spēkā jauns likums, kura oficiālais nosaukums ir Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tās mērķis ir visnotaļ leģitīms un atbalstāms, proti, aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.

Pagājušajā nedēļā biju nelielā atvaļinājumā, kas gan aizritēja intensīvā darbā. Proti, veidoju nu jau trešo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā. Nodarbes maiņa tomēr ir sava veida atpūta un arī jaunu stāstu meklēšana tev, lasītāj!