2017. gadā Stopiņu novadā dzīvesvietu deklarējuši 10 947 iedzīvotāji. Tas ir par 3175 iedzīvotājiem vairāk nekā 2005. gadā. Lielākoties iedzīvotāju skaits audzis migrācijas rezultātā.

Anita Rieksta ir akordeona spēles skolotāja Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā un Stopiņu novadā dzīvo jau 21 gadu. 2015. gadā viņai piešķirts Stopiņu novada Goda pilsoņa tituls. Anitas dzīve ir piepildīta ar mūziku – viņa ne tikai māca akordeona spēli mūzikas skolas audzēkņiem, bet arī vada absolventu ansambli, ir diriģente starptautiskā akordeonistu orķestrī un dzied korī.

– Vai identificējat sevi ar Stopiņu novadu? Kas ir tieši šā novada iedzīvotājiem raksturīgs?
– Pusi dzīves esmu pavadījusi Ventspilī, bet nu jau 24 gadus dzīvoju Stopiņos, tādēļ jūtos šeit kā vietējā, ne kā ienācēja. Stopiņos iesākusies un pagājusi visa mana līdzšinējā darba dzīve. Tiklīdz pārcēlāmies dzīvot uz Stopiņiem, sāku piedalīties vietējās kultūras aktivitātēs – dziedāju korī, biju klāt Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas veidošanā. Līdz ar to visu laiku satiekos ar vietējiem iedzīvotājiem. No viņu puses esmu izjutusi lielu labvēlību un atvērtību. Cilvēki ir draudzīgi, ar visiem varu parunāties, nav tādas noslēgtības kā reizēm lielajās pilsētās.

– Kas gadu gaitā novadā ir mainījies?
– Kur savulaik bija pļavas un ganījās govis, tagad saceltas mājas. Kad ienācu Stopiņos, manā apkārtnē bija deviņas Līvānu projekta mājas. Tagad cilvēku plūsma novadā ir palielinājusies, bet pie visa pierod. Stopiņi agrāk bija viens veikals un mazs centriņš. Tagad viss ir krietni paplašinājies, top jaunais kultūras nams. Kādreiz novadā bija maz pasākumu, taču tagad, šķiet, piedāvājums aug ar katru gadu. Cilvēkiem vairs nav jābrauc uz galvaspilsētu, lai piedalītos interesantos pasākumos.

– Vai iesaistāties arī kādās novada aktivitātēs?
– Darbs aizņem lielāko daļu mana laika. Tas ir pedagoģiskais darbs, tie ir koncerti, festivāli, izbraucieni. Esmu arī diriģente starptautiskā akordeonistu orķestrī "Baltic Tremolo". Tas ir mans mīļais darbs. Ja man vēlreiz būtu jāizvēlas savs dzīves ceļš, es atkal darītu to pašu. Dziedu novada jauktajā korī "Ulbroka". Koros dziedu visu mūžu, esmu piedalījusies vairākos Dziesmu svētkos, dziedājusi sieviešu korī "Dzintars" Ausmas Derkēvicas vadībā. Dziedāšana ir otra mana sirdslieta līdzās akordeona spēlei, kas viena otru labi papildina.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Varu teikt tikai to labāko, jo savā darbā jūtu milzīgu atbalstu no pašvaldības puses. Tiek nopirkti instrumenti, atbalstīts absolventu ansamblis. Uzskatu, ka tas ir brīnums, ka pieauguši cilvēki pēc skolas absolvēšanas pulcējas akordeonistu ansamblī, lai savam priekam muzicētu. Jāpiebilst, ka pašreizējā domes vadītāja ir bijusi klāt pie mūzikas skolas dibināšanas, bijusi arī tās direktore. Esmu lepna, ka trīs no piecpadsmit akordeona klases audzēkņu vecākiem strādā tieši Stopiņu novada domē.

Ruta Balode Stopiņu novadā dzīvo kopš 1969. gada, kad abi ar vīru kā jauns laulāts pāris atrada sev dzīvesvietu Ulbrokā. Sākumā bijusi doma, ka tā ir tikai pagaidu mājvieta, taču ģimene šeit tik labi iedzīvojusies, ka kaut ko mainīt vairs nav bijusi vēlēšanās.

– Kā nonācāt Stopiņu novadā?
– Mani šeit norīkoja darbā. Sākumā vispār nezināju, ka tāds Stopiņu novads ir. Sāku strādāt Ulbrokas Zinātnes centrā. Jāpiebilst gan, ka iestādes nosaukums šo gadu laikā ir vairākas reizes mainījies. Joprojām tur strādāju, un nu jau mans darba stāžs ir 49 gadi. Mans darbs saistīts ar lauksaimniecības mehanizāciju, lai gan augstskolas diplomā rakstīts, ka pēc profesijas esmu autotransporta inženiere-mehāniķe.

– Kas raksturīgs Stopiņu novadam?
– Mūsu novada priekšrocība ir ērtā satiksme ar Rīgu, Rīgas tuvums. Visas kultūras iestādes var ērti apmeklēt, aizbraukt un atbraukt ar autobusu. Vēlākais autobuss iet neilgi pirms pusnakts.Daudzos Pierīgas novados satiksme nav tik ērta. Mums arī pašiem ir daudz brīvā laika pavadīšanas iespēju, bagātīga kultūras dzīve, ļoti skaista daba, labi sēņu meži. Priecājos, ka maniem bērniem augot bija iespēja daudz laika pavadīt pie dabas. Kad bērni izaug, var stāties jebkurā Rīgas augstskolā un iztikt bez kopmītnēm, jo var ērti atbraukt uz mājām.

– Kas šo gadu laikā Stopiņu novadā mainījies?
– Pieaudzis iedzīvotāju skaits, un tas nozīmē, ka mums ir vairāk nodokļu maksātāju, tātad dzīve novadā uzlabojas. Top jauns kultūras centrs. Pie Ulbrokas ezera ir izveidots atpūtas komplekss, kurā ietilpst sporta un dabas takas, peldvieta. Svētkos ezermalā notiek arī kultūras pasākumi. Ikdienā varbūt to nepamanām, taču, salīdzinot ar to, kā bija kādreiz, kad Ulbrokā bija tikai viens veikals, dzīve novadā ir gājusi uz augšu. Ne velti es šeit tik ilgi dzīvoju.

– Vai piedalāties arī kādās novada aktivitātēs?
– Ulbrokā kopumā ir ļoti attīstīta kultūras dzīve. Mums ir divi kori, vairāki ansambļi, daudz dejotāju, mums ir amatnieki, audēji. Arī es dziedu korī, un tieši caur kultūras pasākumiem rodas emocionāla saikne ar novadu, tās iedzīvotājiem. Laika gaitā esmu tik labi iedzīvojusies Ulbrokā un saradusi ar šejienes cilvēkiem, ka pašai brīnums. Mans dēls arī palicis dzīvot Stopiņu novadā, savukārt meita strādā Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā, tā ka Stopiņu novads ir mājas visai mūsu ģimenei.

Antra Duntava, divu bērnu mamma, finansiste un sertificēta mediatore, Stopiņu novadā dzīvo jau 14 gadu. Kaut dzimusi Rīgā, no pilsētas burzmas viņa labprāt pārcēlās uz netālu esošo Stopiņu novadu, lai būtu tuvāk dabai un piepildītu sapni par "savu kaktiņu, savu stūrīti zemes".

– Vai identificējat sevi ar Stopiņu novadu?
– Esmu viena no ienācējām, kas kādu no daudzajām tukšajām pļavām ir pārvērtusi par skaistu dārzu. Veidojot dārzu un stādot kokus, ikviens apzinās, ka patieso krāšņumu varēs baudīt vien pēc gadiem, un tā pakāpeniski veidojusies arī mana piederība šai vietai. Kopš pārcēlos dzīvot uz Stopiņu novadu, pat draugiem saku: "Es esmu no laukiem – no Stopiņiem!" Es mīlu šo vietu, dabu un cilvēkus un varu sacīt, ka tā ir patiesi zaļa vieta dzīvošanai!

– Kas kopīgs Stopiņu novada iedzīvotājiem?
– Nekādas atsevišķas identifikācijas zīmes par piederību Stopiņiem man nav, un diez vai lielākā pulkā varētu atšķirt, kurš nācis no Stopiņiem, kurš ne. Tā kā Stopiņiem pagājušajā gadā ir apstiprināts savs novada tautastērps, esmu domājusi, ka varbūt reiz arī es to iegādāšos, lai sirdī varētu veidot vēl ciešāku saikni ar Stopiņu novadu.

Lai sekmētu iedzīvotāju piederību novadam, manuprāt, būtu nepieciešams ieviest novada iedzīvotāju identifikācijas karti "Es no Stopiņiem!", kas nodrošinātu atlaides un priekšrocības kultūras un sporta pasākumu apmeklēšanai, pašvaldības sniegto pakalpojumu izmantošanai. Radot novada identifikācijas kartes, pašvaldība pateicas novada iedzīvotājiem par samaksātajiem nodokļiem un ieguldījumu novada attīstībā. Īpaši šis jautājums varētu aktualizēties pēc jaunā kultūras centra uzbūvēšanas.

– Vai iesaistāties arī kādās novada aktivitātēs?
– Rūpējoties par dabu un aicinot mainīt cilvēku ikdienas paradumus, esmu sniegusi priekšlikumus par uzlabojumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā Stopiņu novadā. Aicinājums pēc pārmaiņām ne vienmēr tiek uztverts ar atsaucību, tomēr pārmaiņas, kaut arī gausi, notiek, un tas mani priecē.

Lai sekmētu cieņpilnu attiecību saglabāšanu domstarpību gadījumos, kā sertificēta mediatore es vēlētos attīstīt mediācijas pieejamību Stopiņu novada iedzīvotājiem strīdu atrisināšanai. Šobrīd jau esmu uzsākusi sadarbību ar Stopiņu novada Bāriņtiesu par mediācijas izmantošanu ģimenes strīdos.
Stopiņos aktīvi darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi un notiek dažādi kultūras pasākumi, tomēr Rīgas tuvums bija noteicošais, kāpēc pati joprojām dziedu jauktajā korī Rīgā. Ar laiku, iespējams, pievienošos Stopiņu novada dziedātāju pulkam.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Kopumā pozitīvi, jo ir realizēti vairāki projekti, kas uzlabo dzīvi Stopiņu novada iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Pašvaldība aktīvi atbalsta kultūras dzīves norises novadā. Acīm redzami ir ceļu infrastruktūras uzlabojumi Stopiņu novada centrā – Ulbrokā, tomēr es ļoti vēlētos, lai ceļu stāvoklis aktīvāk tiktu uzlabots arī mazākās novada apdzīvotās vietās.

Līdz ar kopējo Stopiņu novada budžeta ieņēmumu pieaugumu, manuprāt, pašvaldības vadības komandu būtu nepieciešams papildināt ar finanšu speciālistiem, kas, izvērtējot jaunos projektus, vairāk uzmanības pievērstu novada ilgtspējīgai attīstībai, turpmāko ekspluatācijas izdevumu samazināšanas iespējām, kā arī budžeta līdzekļu efektīvai izmantošanai.