Nemiera vējš ir sašūpojis arī Mucenieku miera priežu galotnes.

Baumas: Pie mums tiks vesti arī nelegālie imigranti

Ropažu novada pašvaldības vadība jau oktobrī pauda neizpratni, kāpēc valdība no patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plāna ir izsvītrojusi vēlmi veidot Muceniekos multifunkcionālu centru, kurā psihologa, bāriņtiesas un citus pakalpojumus varētu saņemt gan vietējie iedzīvotāji, gan patvēruma meklētāji.

Tagad pašvaldība ir iesniegusi vēstuli Valsts prezidentam un valdībai, kurā, tāpat kā biedrības "Attīstības centrs "Mucenieki"" paziņojumos, ir parādījusies frāze "pieaug sociālā spriedze". Tās pamatā ir iedzīvotāju neziņa par to, kas notiks tad, kad pašreizējo dažu desmitu vietā patvērumā centrā mitināsies 200 svešzemnieku.

Turklāt pastāv bažas, kuru pamatā ir iedzīvotāju secinājumi it kā no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes izteikumiem, ka Muceniekos tiks izmitināti arī nelegālie imigranti, kuri pašlaik tiek turēti Daugavpilī. Par to netieši liecinot arī Valsts nekustamo īpašumu aģentūras interese par atsevišķiem namiem Muceniekos. Turklāt nelegālo imigrantu skaits, pretēji patvēruma meklētājiem, nav paredzams.

"Iedzīvotāji ir vīlušies"

Viens no skaļākajiem Mucenieku iedzīvotāju viedokļa paudējiem ir biedrības "Attīstības centrs "Mucenieki"" pārstāvis angļu filologs Normunds Vagalis. Par savu darbavietu un politiskajām simpātijām Mucenieku aktīvists negrib runāt, norādot, ka labāk ir paust viedokli par Mucenieku iedzīvotāju problēmām, un tur neesot nekā personiska. Iespējams, patiesība ir nedaudz citādāka.

Mucenieku iedzīvotāji pamatā mitinās no padomju armijas laikiem mantotajās paneļu mājās, starp kurām izceļas viena pavisam moderna. Ja citām ir tikai numurs, šai dots vārds – "Bunduļi". Attiecīgi arī pārējie Mucenieku iedzīvotāji minētā nama iedzīvotājus dēvē par "bunduļniekiem. Viens no tiem ir arī saskaņietis N. Vagalis. Un "bunduļniekiem", kā jau patvēruma meklētāju centra tuviem kaimiņiem, pašsaprotamu iemeslu dēļ centra paplašināšanās un, nedod Dievs, nelegālo imigrantu parādīšanās Muceniekos, nav vēlama.

Tieši tāpēc N. Vagalis garākā sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" vairākkārt uzsvēra, ka iedzīvotāji ir nobažījušies par to, ka svešinieku parādīšanās Muceniekos draud ar nekustamo īpašumu cenas krišanos, netiks attīstīti jauni dzīvojamie projekti tā sauktā radara apkaimē, un arī pašreizējie iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo zaļā un dabiskā piepilsētas vidē, būs vīlušies savā izvēlē un bēgs prom. Šaubas par drošu nākotni jau esot pārsviedušās arī uz netālo Ezerkrastu ciematu.

"Jau tagad, kad patvēruma meklētāji sanāk stadionā, mūsējiem tur vairs nav ko darīt," teic N. Vagalis, paužot savu un reizē arī 2011. gadā dibinātās biedrības nostāju un atkārtoti izsaka aizdomas, ka vienīgais Mucenieku patvēruma meklētāju uzņemšanas centra kapacitātes palielināšanas mērķis ir tieši nelegālo imigrantu uzņemšana. Par to liecinot no valdības institūcijām nākusi informācija.

"Un tad viņi mitināsies blakus dzīvojamajām mājām, bērnu rotaļu laukumam un stadionam, bet vietējie iedzīvotāji būs situācijas ķīlnieki," uzsver N. Vagalis.

Jau laikus jārunā par drošību 

Labi pazīstams Muceniekos ir arī Lijas Lidijas Batarevskas vārds. Savulaik viņa bijusi Ropažu novada domes deputāte un panākusi, ka divas reizes mēnesī no Muceniekiem uz novada centru kursē sociālais autobuss. Muceniekos darbojas arī "Lijas sporta klubs". Viņa gatavojas 24. novembra mītiņam Muceniekos, uz kuru tiks aicināti valdības pārstāvji, lai runātu par vietējo bērnu drošību. L. Batarevska teic, ka iedzīvotāji grib dzirdēt skaidru atbildi no valdības, kāda tad īsti būs Mucenieku nākotne, un oficiālu skaidrojumu, kādas ir Mucenieku iedzīvotāju, kādas – patvēruma meklētāju tiesības gadījumā, ja rodas konfliktsituācija.

"Skaidrs, ka tas nebūs labi, ja tik mazā ciematiņā kā Mucenieki patvēruma meklētāju centrs izpletīsies ārpus tā pašreizējām robežām un te nonāks arī nelegālie imigranti. Arī pasaules pieredze liecina, ka tad, ja bēgļu skaits palielinās, tie vairs nebūs pieklājīgi tumšākas ādas krāsas cilvēki, kas nelielos bariņos pastaigāsies pa Muceniekiem. Tas būs pūlis, kas diktē savas tiesības," viņa skaidro.

Batarevskas kundze saskata daudz pozitīva Ropažu novada domes centienos izveidot multifunkcionālu centru, kura durvis būtu atvērtas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan patvēruma meklētājiem, un iesaka integrācijas procesu sākt ar bērniem, kuri savā starpā saprotas, pat nezinot viens otra valodu. Valdības līdzšinējās rūpes par Muceniekiem, ieskaitot slaveno futbola spēli, viņa uztver ar smaidu, uzskatot, ka viens otrs no tiem, kam jārisina patvēruma meklētāju jautājumi, varbūt nemaz nezina, kur tāds miestiņš atrodas un ka tur ir arī vietējie iedzīvotāji.

Pagaidām viss mierīgi

Bet ko par patvēruma meklētājiem šobrīd domā paši Mucenieku iedzīvotāji?

"Vai tiešām viņi te ir jau 17 gadus?" brīnījās Edgars, kuram pašam ir 26 gadi. Jā, bēgļus viņš esot redzējis. Piemēram, to kā viņi agrā rīta stundā zem mājas logiem ar klēpjdatoru lūko ķert bezvadu interneta signālu, kas drīzāk izskatās amizanti. "Patiesībā tikpat jocīgi kā Mucenieku sētniece, kura televīzijā stāsta, ka bēgļi skatās viņai pa logu istabā. Tā sētniece taču dzīvo trešajā stāvā!" smejas Edgars.

Tā kā Mucenieki nav tikai guļamrajons, bet arī vieta, kur atrodas vairākas ražotnes, tur strādājošajiem par patvēruma meklētājiem ir savs viedoklis. Piemēram, Aivars, sauksim viņu tā, Muceniekos būvē dzīvojamos konteinerus, bet savulaik bijis celtnieks Zviedrijā. Viņš redzējis turienes ieceļotājus, kuri pārtiek no pabalstiem, tirgo narkotikas un vadās tikai no savas ticības un pārliecības. Puisis nav pārliecināts, ka šādus cilvēkus var integrēt mūsu sabiedrībā, un nezina, kas notiks tad, ja Muceniekos tādu būs vairāki simti.

Vecmāmiņa Lūcija ir dzirdējusi, ka no bēgļiem ir jābaidās, jo starp viņiem varot būt kāds terorists, bet pati no Mucenieku centra iemītniekiem, kuri ved savus bērnus uz šūpolēm, prom pa gabalu nebēg, lai gan arī tumsā apkārt nestaigā.
Savukārt Svetlanai vairāk esot bail tieši no vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, patvēruma meklētāji uz ielas sveicinot pretimnācējus, bet vietējie nekad tā nedarot.
Ivans no uzņēmuma, kas nodarbojas ar metālapstrādi, teic, ka ikdienā vēro savus kaimiņus no patvērumu meklētāju centra. "Pamatā jau viņi sēž uz soliņa mājas priekšā ar mobilajiem telefoniem rokās, puikas aiziet futbolu uzspēlēt. Kad kokiem nobira lapas, neviens no patvēruma meklētājiem tās nepalīdzēja novākt. Tāpat gadu gaitā neviens nav nācis prasīt darbu mūsu uzņēmumā. Toties nesen redzēju Muceniekos jātnieku policiju," saka Ivans. "Laikam jau mūsu valdīšana laikus domā, ka par kārtību būs jārūpējas nopietnāk."