Latvijai bija robeža ar Igauniju, Krieviju, Poliju un Lietuvu, kā arī jūras robeža. Lai apsargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli – izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības un jau ar drīz pirmie robežsargi uzsāka Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību.

Lai atzīmētu Latvijas brīvvalsts robežsargu devumu Latvijas valsts labā, lai pelnīti atzīmētu šodienas robežsargu ieguldījumu valsts drošības sistēmas attīstībā, celtu robežsarga profesijas prestižu sabiedrībā, kā arī paaugstinātu robežsargu motivāciju un nostiprinātu apziņu par valstiski nozīmīgu pienākumu veikšanu, šī gada 22. oktobrī Saeima nolēma, ka 7. novembris atzīmējams kā Robežsargu diena.

Vairāki Rīgas reģiona iedzīvotāji ir izvēlējušies kļūt par robežsargiem. Sākotnēji Robežsargu brigādes sastāvā, vēlāk Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē, dažādos amatos Rīgas lidostā, Rīgas ostā un citās struktūrās. Laikiem mainoties ir mainījušies robežsargu formas tērpi, pakļautība, veicamie uzdevumi. Robežsargu skaits, salīdzinot ar laiku pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās Šengenas līgumam ir krietni sarucis, tomēr ir vairāki darbinieki, kas atrodas dienestā no pašiem pirmsākumiem.

Šobrīd robežsargi Rīgas reģionā veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un tranzīta nosacījumu izpildes kontroli, cīnās ar nelegālo imigrāciju un nodarbinātību, kā arī veic virkni citu svarīgu uzdevumu.

Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka palīga pienākumu izpildītājs Gunārs Puriņš: "Saistībā ar Robežsargu dienu vēlos apsveikt esošos un bijušos robežsargus profesionālajos svētkos, pateikties viņu ģimenes locekļiem un vēlēt veiksmi turpmākajā dienestā! Gods kalpot Latvijai!"