Deputātu vairākums lēma, ka "Krievijas Hitu Radio" netiks izslēgta no krieviski raidošo radiostaciju loka.

Diez vai latviešu lasītājus un klausītājus jebkādā veidā ietekmēs Saeimas balsojums. Daudz lielākā mērā uzmanību piesaistīja pats cīņas fakts, jo par sadursmju lauku kļuva latviskā mediju telpa: radiostacijas, preses izdevumi un TV portāli. Piemēram, "Radio Skonto" un "Eiropas Hitu Radio" katrs raidīja savu vēstījumu, bet, kas amizanti, - katrs savu viedokli pamatoja ar Latvijas nacionālām interesēm, hibrīdkaru un informatīvās telpas sargāšanu, tika piesaukts pat NATO vārds.

Vai tiešām šajā strīdā runa ir valstiskumu un valodu, vai tomēr par biznesa interesēm?

Mediju eksperti atzīst, ka pavisam noteikti runa ir par otro. Kā Saeimas deputātiem skaidroja Kultūras ministrijas mediju lietu eksperti, kanālu skaits krievu valodā neietekmē klausītāju skaitu krievu valodā. Valodas stāvokli mainītu tādu normu ieviešana, kas attiektos uz visām krievu stacijām, nevis vienkārši pārdalītu klausītājus no vieniem krievu kanāliem uz citiem.

Arī deputātu diskusijās nereti tika norādīts, ka Uģa Poļa vadītā "Krievijas Hitu Radio" raidot krievu mūziku, bet vienlaikus nošķirot to no politikas atšķirībā no atsevišķiem citiem krievu kanāliem, kur regulāri sastopama prokrieviskā propaganda. Arī šie pretvalstiskie kanāli iegūtu no Uģa Poļa aiziešanas no tirgus.

Pretī izskan argumenti, ka Poļa "Krievijas Hiti" izmantojot gatavu Krievijā ražotu saturu, kamēr viņa konkurentiem saturs jāgatavo šeit uz vietas. Kā liecina prakse, uz vietas gatavots saturs gan vēl nenozīmē lojalitātes garantiju, tāpat kā iepirktais saturs ir šķirojams un samērojam ar valsts interesēm.

Deputātiem, kas vēlējās neļauties kārdinājumam ieslīgt ideoloģiskā populismā, bet jautājumu vērtēt pēc būtības, bija ko palauzīt galvu abu komersantu pretrunu labirintos. Iespējams, tāpēc daudzas frakcijas šajā jautājumā pasludināja brīvo balsojumu.