Drukāt šo lapu
03.10.2015 11:50

Aptauja Mārupē: Vai, aizgājuši lielajā dzīvē, atceraties savus skolotājus?

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Aptauja Mārupē: Vai, aizgājuši lielajā dzīvē, atceraties savus skolotājus? Einārs Binders un arhīvs

Tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs arī Latvijā pirmajā oktobra svētdienā tiek svinēta Skolotāju diena, godinot pedagogu darbu. Mārupē taujājām, vai atceraties savus skolotājus?

Baiba, juriste:
Lai gan ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš esmu pabeigusi skolu, labi atceros savus pedagogus. Man gan ir iznācis tā, ka esmu mācījusies trīs skolās, bet ir sagadījies, ka klases audzinātājas vienmēr bija latviešu valodas un literatūras skolotājas. Tagad viņas aicinām uz klases salidojumiem.
Raivis, strādā tirdzniecībā:
Man vienmēr ir bijusi cieša saikne ar skolotājiem, turklāt viena no manas dzīves lielajām skolotājām ir mana mamma Dzirkstīte Renigere, kura kādreiz strādāja Rīgas 3. vidusskolā. Izmantojot iespēju, pieminēšu savu klases audzinātāju Kustavu Rīgas 25. vidusskolā.
Edgars, strādā būvniecībā:
Vislabāk atceros savu klases audzinātāju Zigrīdu Silicku no Suntažu internātpamatskolas. Viņa, manuprāt, bija jaukākā skolotāja, kāda vien var būt, un var teikt, ka viņa man bija gluži vai mammas vietā. Jau gadiem turpinu ar skolotāju sazināties un joprojām mācos.
Inta, datorgrafiķe:
Man vēl arvien ir labas atmiņas par saviem skolotājiem Rīgas Angļu ģimnāzijā, lai gan tobrīd, kad tur mācījos, nešķita, ka viņos būtu kaut kas īpašs. Taču pedagogi, mācot savus priekšmetus – svešvalodas, ķīmiju, ģeogrāfiju, man deva daudz ko dzīvē noderīgu.