Valsts, valoda, tradīcijas un kultūra mūs padara par tiem, kas esam, – par latviešiem. Ar to mēs atšķiramies, to lietojam un par to lepojamies.

Pierīgā divās vispārizglītojošās skolās izveidotas klases ar speciālās izglītības programmām, un, kā atzīst abu skolu direktores, mācību darbs un integrācija sociālajos procesos norit veiksmīgi.

Daudzviet Latvijā vispārizglītojošās skolas klasēs integrē bērnus ar īpašām vajadzībām. Vieni speciālisti uzskata, ka tā ir laba ideja, citi iesaka katru gadījumu vērtēt individuāli, vēl citi tomēr rosina domāt par atsevišķām skolām vai vismaz klasēm.

Jaunajai valdībai būs jārisina problēmas izglītībā vismaz trijos virzienos, kas skars izglītības saturu, pedagogus un izglītības iestādes.

Kad Latvijas pašvaldības skāra teritoriālā reforma, Rīgas rajons tika likvidēts un 23 pašvaldību un rajona padomes vietā izveidotas 17 autonomas teritorijas – novadi.

Mazākumtautību skolās arvien vairāk priekšmetu būtu jāpasniedz latviešu valodā, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Skolēnu skaits mācību iestādēs katru rudeni satrauc gan pašvaldības, gan visu valsti. Vienu gadu rādītāji ir pozitīvi, citu – ne tik ļoti.